3. Brahmana – Ātmana koncepcija Upanišadās Galveno hinduisma kategoriju iedibināšana. Šankaras filozofija (Shankara). Maijas jēdziens. Vedāntas filozofija
Kaut kas tuvs monoteismam aizsākas tikai ar Upanišadām (8.-3. gs. p.m.ē.) un mazāk pazīstamajām, bet saturā līdzīgajām Āranjakām (9.-6. gs. p.m.ē.) Senakas Upanišadas ir gan vēdiskās reliģiski filozofiskās domāšanas pēdējais posms, gan jaunā ceļa sākums. Upanišadu kopējais skaits ir pāri par 200 un tas ir dažāda garuma. Runājot par 13 (14) galvenajām, tas ir no dažām līdz apmēram simt vidēja apjoma lpp. plašas. Ir raksturīgs liels izziņas gars un daudzi grūti atbildami jaut.: „Kas ir cēlonis? Brahma? No kurienes mēs esam piedzimuši? Kā mēs dzīvojam? u.c. Upanišadas, kurām kopējais ir tikai dažas pamatdoktrīnas, sastāv no gudra skolotāja dialogiem ar zinātkāru skolnieku un pēc formas ir nedaudz līdzīgas Platona darbiem. Misticisms un simboli, process, kura laikā guru ved savu audzēkni uz atbrīvošanos un atkalpiedzimšanām. Upanišadās nomirusi dvēsele sāk ceļot. Tiek ievests karmas jēdziens. Upanišadas var arī uzskatīt par protestu pret tā laika pārliecīgo aizraušanos ar rituāliem un upurēšanu, par filozofiskas reliģijas pirmsākumiem.
Laika gaitā Upanišadas kļuva tik nozīmīgas, ka, balstoties uz šiem sacerējumiem, radās visautoritatīvākā filozofiska sist., kuru nosauca par Vēdantu (Vedu noslēgums). Vēdantas pilnīgi abstraktie Brahmans un Ātmans nav nemaz tik tālu no 19. gs. vācu ideālistiskas filozofijas Absolūta. Vēdantai bija liela ietekme uz visu vēlāko laiku indiešu kultūras attīstību. Vēdantas filozofijas pamatatziņa par Ātmana un Brahmana vienotību. Brahmans bija kaut kas pavisam jauns salīdzinājumā ar Rigvēdas dievu bukēti, kam turpmāk ir tikai pakārtota loma. „Bailēs no viņa deg uguns (Agni); baidāmās karsē saule (Sūrja) un tml. Brahmans ir ārpus dievu savstarpēju ķildām. Viņš ir mūžīgs – bez sākuma un gala, nenoveco, ir brīvs no jebkādām aptraipīšanas briesmām. Viņš ir visa radītājs. …
