Hipotēze - pētnieciskā darba mērķtiecīgumam

Parasti, pirms konkrēta mērķa sasniegšanas, mēs izvirzām dažādus pieņēmumus par to, kā vajadzētu būt tad, kad mērķis būs sasniegts. Vadoties pēc šiem pieņēmumiem, mēs mērķtiecīgi darām visu, lai beigās rezultāts būtu tieši tāds kā paredzēts iepriekš. Mērķa izdošanās ir atkarīga no iepriekš pareizi iztirzātiem pieņēmumiem, kuri saistīti ar darbībām un darbību attīstību gaitu. Taču dažreiz ir iespējamas situācijas, kad sākumā izvirzītie pieņēmumi, mērķtiecīgo darbību iespaidā, var mainīties. Šādos gadījumos pieņēmums nav bijis precīzi noformulēts. Kamēr pieņēmums nav pierādīts, tas nav pilnīgs. Beigās, sākotnēji izvirzītajam pieņēmumam ir vai nu jāapstiprinās, vai tieši pretēji - tas nepiepildās. Vidus ceļa šajā gadījumā nav. Zinātniskajā darbībā šo pieņēmumu mēs definējam kā hipotēzi.
Lai sāktu iztirzāt tēmu - Hipotēze - pētnieciskās darbības mērķtiecīgumam, sākumā apskatīsim jēdziena – hipotēze definējumus. A.Šponas un Z.Čehlovas grāmatā ‘’Pētniecība pedagoģijā’’ hipotēze definēta kā pamatots pieņēmums par objektīvās realitātes likumsakarībām, kurš sākas ar preambulu – apgalvojuma ievaddaļu, tajā ietverta mērķa un priekšmeta kopsakarība.…