-
Histamīns
Adrenalins un anafilaktiskas reakcijas
Anafilakse ir pēksņa alerģiska reakcija, kas var izpausties dažādi, bet vienmēr — bīstami. Anafilakse (no latīņu valodas) nozīmē "neaizsargāts". Biežākie nāves cēloņi ir asfiksija un arteriāla hipotensija.
Anafilaktisko reakciju veidi:
— ādas nieze, nātrene,
— angioneirotiska tūska (Kvinkes tūska),
— elpošanas traucējumi bronhu spazmu vai balsenes tūskas dēļ,
— arteriāla hipotensija,
— sāpes vēderā.
Medikamenti, kas biežāk par citiem izraisa anafilaktiskas reakcijas:
— parenterālie penicilīni,
— citas antibiotikas,
— serumi,
— kontrastvielas,
— salicilāti,
pirazolonu preparāti, sevišķi, metamizola (analgīna) parenterāla īevadīšana. Adrenalīnu lieto kā galveno līdzekli anafilaktiska šoka arstēšanā.
Noradrenalīnu lieto, ja nav nepieciesama bronhodilatējoša iedarbība, jo tas neie-darbojas uz bronhiem kā adrenalins.
Adrenallnu lieto neatliekamā terapijā anafilaktiska šoka un citu nopietnu aler-ģisku reakciju gadījumos uz medikamentiem, dzīvnieku serumiem, kukaiņu kodumiem,lai novērstu bronhu spazmas, nātreni (urticaria),angioneirotisku tūsku, sastrēgumu plaušās (šai gadījumā atvieglojumu rada gļotādas asinsvadu sašaurināsanās). + Anafilaktiskais šoks rodas pēkšņi un zibenīgi progresē, tāpēc adrenalīnu neievada zemādā, jo hipotensijas apstāklos, kad asinsvadi ir sašaurināti, audu perfuzija un uzsūkšanās ir palēnināta.
+ Ātrākai iedarilbai adrenalīnu ievada, atkarā no stāvokļa smaguma:
i/m o,5 — 1 mg, atkārtojot ievadīsanu 5 minūšu laikā pēc vajadzības līdz 2 mg devai,
i/v lēni 1 — 2 ml, atsķaidot katru mililitru ar 10 ml fiziologisko sals sķiduma.
Pastāv liels kambaru fibrillācijas risks! Vēlams nepārsniegt 1 mg (1 ml) devu. Ievadīšanas ātrums vēnā 0,1 mg/min.
Nepieciešama pulsa un asinsspiediena vienlaikus kontrole!
— sublingvāli 0,5 ml 0,1% šķīduma,
— endotraheāli 3 — 5 ml, atsķaidot 1:10 000 (10 ml 0,9% NaCl Šķīduma), ja pacients ir intubēts,
— i/v infūzijas veidā 1 mg (1 ml) 250 ml 5% glikozes Šķīduma.
+ Ja anafilaktiska reakcija nav smaga, adrenallnu ievada zemadā mazākā devā — 0,3 — 0,5 mg (0,3 — 0,5 ml 0,1% šķīduma), retāk —ik 20 minūtes 2 — 3 reizes. Adrenalīnu var ievadīt arī dozēta aerosola veidā (Adrenalin-Medihaler) — 2 — 3 ieelpas. . .
+ Vienlaikus jāievada šķidrums 500 — 1000 ml (atkarā no asinsspiediena un
izdalītā urlna daudzuma).
Vispārēji ieteikumi anafilakses gadījumā
Ja alergēns ievadlts injekcijas ceļā, ieteicams saspiest injekcijas vietu (spiediens mazāks par asinsspiedienu) un lokāli dažās vietās ievadīt adrenallnu mazādevā —0,1% šķīduma 0,1 —0,3 ml. Injekcijas vietā var ievadīt atšķaidītu adrenallnu.
…
Histamīns Ir dabisks audu komponents, kas sastopams visos organisma audos. Histamīns veidojas organismā no aminoskābes histidīna, tam dekarboksilējoties. Histamīna darbība 1. Vietēja jeb preresorbtīva (uz ādas), trīskārša reakcija: • apsārtums; • uztūkums; • hipermētais vainadziņš. 2. Vispārējā jeb resorbtīvā darbība, kas izpaužas kā gludās muskulatūras spazmas bronhos, kuņģa-zarnu traktā, dzemdē, un pastiprināta siekalu sekrēcija. Histamīns paplašina kapilāros asinsvadus un samazina asinsspiedienu, var izsaukt šoku un angioneirotisko tūsku Organismā atrodas 3 veidu histamīna receptori, ar kuriem konkurējoši saistās: 1. Histamīns, izraisot alerģijas simptomus; 2. Histamīna antagonisti (prethistamīna vielas), izraisot H receptoru blokādi un nepieļaujot alerģijas izpausmi.
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Špikera sagatave fizioloģijā
Конспект для университета20
TOP 50 -
Mikrobioloģija. Alerģijas
Конспект для университета12
-
Imunitāte
Конспект для университета17
-
Infekciju slimības, to raksturojums un analīze
Конспект для университета38
-
Asinsrites sistēmas funkcijas
Конспект для университета14