Neiroglijas funkcijas ir daudzveidīgas.
• Balsta un robežfunkcija - Tā balsta nervu šūnas un to izaugumus. Starp pelēko un balto vielu, kā arī ap asinsvadiem veidojas glijas robežmembrāna. Dažas vielas no asinīm nenokļūst smadzenēs, jo tās aiztur glijas barjera, kurai piemīt noteikta caurlaidība.Glijas šūnas nepiedalās impulsu pārvadē. Tomēr glijas šūnas izolē nervu elementus, veidojot apvalkus ap šūnu izaugumiem un nosedzot sinapses. Smadzenēs ir ļoti šaura šūnstarpa. Impulsu rašanās laikā no nervu šūnām šūnstarpā izdalās kālija joni, kas izraisa glijas šūnu plazmolemmas depolarizāciju. Rezultātā glijas šūnās nonāk ūdens un elektrolīti, palielinās glijas šūnu apjoms, un šūnstarpa vēl vairāk samazinās. Tādējādi glijas šūnas regulē smadzeņu šūnstarpas platumu.
• Sekrēcija - Neiroglija var izdalīt sekrētu, tā piedalās smadzeņu likvora sekrēcijā.
• Fagocitoze, struktūru atjaunošana - Neiroglija var fagocitēt bojāgājušās nervu šūnas un to izaugumus.
• Trofiskā jeb barošanas funkcija - Barības vielas no asinīm nokļūst glijas šūnās, bet no tām — nervu šūnās.
Pēc uzbūves izšķir mielinizētās un nemielinizētās nervu šķiedras. Mielinizētās nervu šķiedras ass cilindru aptver mielīna apvalks, ko veido neiroglijas šūnu spirālveidīgi apvijušās membrānas. Mielīna apvalks sastāv no olbaltumvielām un lipoīdiem. Noteiktos atstatumos apvalku pārtrauc iežmaugas, veidojot vairākus segmentus. Nemielinizētām nervu šķiedrām mielīna apvalka nav, un tās ir daudz tievākas. Šīs šķiedras atrodas veģetatīvajā nervu sistēmā.
Nervs sastāv no vairākiem nervu šķiedru kūlīšiem, kas ietverti saistaudu apvalkā. Nervu šķiedru veido nervu šūnas izaugums kopā ar glijas šūnu apvalku. Dažādos nervos, nervu šķiedru skaits var būt atšķirīgs. Nervu šķiedras ir veidotas no perifērajiem neironu garajiem izaugumiem — aksoniem vai dendrītiem.
…
