Pēc Hobsa domām sabiedriskajā stāvoklī zūd indivīda dabiskās tiesības. Gan Hobs, gan Loks par valsts izpratnes izejpunktu pieņem kādu „dabisko stāvokli”, kad attiecības starp indivīdiem, ģimenēm un citām cilvēku grupām vēl neregulē tiem pāri stāvoša politiska vara. Hobs uzskata karu par dabisko cilvēka dzimtas stāvokli. Kara apstākļos morāles kategorijas- labais, ļaunais, grēks- zaudē savu nozīmi. Cilvēka dzīve ir īslaicīga, bezcerības un vientulības pilna. Cilvēka eksistenci dabiskā stāvokļa apstākļos nosaka tikai vienīgi spēku samērs. Dabiskā stāvokļa apraksts Hobs darbā ir vērsts gan pret klasisko antīko politisko teoriju, gan kristietības sabiedrisko koncepciju. Loks, turpretim, raksturo „dabisko stāvokli” samērā detalizēti , tas atgādina pirmatnējā cilvēka dzīves aprakstu. Pirmkārt, kaut arī nepastāv valsts un likums, pastāv ģimene un tēva vara, attiecības starp saimnieku un viņa kalpiem. Otrkārt, jau dabiskajā stāvoklī rodas īpašums. Loks saista īpašuma izpratni ar darba jēdzienu un līdz ar to liek pamatus t.s. „darba vērtības” teorijai. Loks turpināja dabiskā likuma tradīciju, kuras aizsākumi rodami antīkajā un viduslaiku filozofijā. …