Šis jēdziens radies XVIII gs. no Anglijā dzīvojošās īru tautības ģimenes uzvārda «Hooligan». Starp šīs ģimenes locekļiem bijuši noziedznieki, kuri citu vidū izcēlušies ar ālēšanos, nekaunīgumu un trakulībām. Vēlāk par huligāniem sākuši saukt cilvēkus, kuri Londonas dienvidaustrumu kvartālos realizējuši varmācīgus nodarījumus, bet XIX gs. otrajā pusē visas kriminālvidei piederīgas un civilizētajai sabiedrībai svešas personas.
Tomēr nedz Anglijā, nedz vairumā citu Rietumeiropas valstu kriminālā likumdošanā nav paredzēts īpašs huligānisma kā nozieguma sastāvs. Ar šo terminu apzīmētās darbības tiek kvalificētas atkarībā no to satura un sekām, piemēram - miesas bojājumu nodarīšana vai svešas mantas iznīcināšana u.tml.
Tomēr vairumā Austrumeiropas valstu, to starp arī Latvijā, krimināllikums huligānismu paredzējis kā atsevišķu nozieguma sastāvu.
Par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu var definēt par huligānismu kas ir noteikts Krimināllikuma 231.panta.1.daļā.
Savukārt Krimināllikuma 231.panta. 2.daļā. ir teikts, ka par huligānismu, ja tas izdarīts personu grupā vai ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, vai ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, vai ja tas izdarīts, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus, ir piemērojama arī attiecīgi bargāka soda sankcija.
Nepieciešams nošķirt kriminālsodāmu huligānismu no sīkā huligānisma - lamāšanās necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās pilsoņiem un citām tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko kārtību un pilsoņu mieru, par ko atbildība ir paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.p.
Huligānisma bīstamība raksturīga ne vien ar to, ka tas apdraud sabiedrisko kārtību, bet arī ar to, ka šis nodarījums ir visai izplatīts un uz tā pamata nereti tiek īstenoti citi smagi noziegumi.
Huligānisma lietās pierādāmie apstākļi
Izmeklējot huligānismu, jāatceras, ka tajās nepieciešams pierādīt nozieguma apstākļus, kas bija pamats dotā nodarījuma kvalifikācijai atbilstoši Krimināllikuma 231.p. 1. vai 2.daļai. Tas nozīme, ka, izmeklējot šo noziegumu, jānoskaidro visi tie apstākļi, kas sākotnēji pat nešķiet obligāti noskaidrojami, bet bez kuru precizēšanas un pierādīšanas nav iespējama pareiza huligānisma kvalifikācija.
…
