Iecavas baznīcas mūžs skaitāms 400 gadu garumā, liktenis tai devis piedzīvot gan laimīgus un cerības pilnus brīžus, gan nelaimes un nabadzību. 1996. gadā Iecavas baznīcas vēsturi apkopojusi Mārīte Putniņa. Viņa raksta: “Mēģinājums atdzīvināt Iecavas baznīcas vēsturi tieši šo likteņa svārstību dēļ ir tik grūts un reizē vilinošs. Apdzeltējušās lapās un biezajos baznīcas mūros ierakstītais stāsts brīžiem aptrūkstas tumsā, no kuras var iziet tikai uzminot vai lēnām sataustot pareizo taku starp gruvešiem, putekļiem un pelniem.” Galvenais apraksts, kas sniedz ziņas par Iecavas baznīcu, ir vizitāciju materiāli, sarakste un dokumenti, kas glabājas Latvijas Vēstures arhīvā. Informācijas avots ir mācītāju sarakstītās atmiņas, Pieminekļu valdes apkopotie materiāli, Rundāles pils muzeja, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja un Latvijas Vēstures muzeja materiāli.
BŪVVĒSTURE
Iecavas baznīca bija starp tiem dievnamiem, kurus 1567. gada 28. februārī Zemgalē un Kurzemē pavēleja nodibināt herogs Gothards Ketlers.
Par pirmās Iecavas baznīcas koka ēkas celšanas laiku liecina tikai uzraksts uz vecākā baznīcas zvana – 1576. gads. Turpmākās ziņas atrodamas vizitācijas dokumentos, kas liecina, ka ap 1633. gadu baznīca atradusies nolaistā stāvoklī, tā nostiprināta ar balstiem un draudējusi sagāzties, arī mācītāja dzīvoklis bijis vecs un sabrucis.
1637. gadā tika nolemts uzsākt jaunas baznīcas celtniecību, kuras vajadzībām visām apkārtējām muižām kopā bija jāsagādā 600 baļķi, jāpieved noteikts skaits akmeņu vezumu, jāsavāc 60 markas naudas amatnieku atalgojumiem un 7 strādnieki katru dienu. Jaunās, šoreiz mūra, baznīcas celtniecības darbi sākās 1641. gadā. 1657. gada vizitācijā par baznīcu teikts, ka tā bijusi jauna un bez trūkumiem, un tas ļauj domāt, ka celtniecība bijusi pabeigta. Tomēr jau 1664. gadā baznīca ir bijusi bez jumta, un 1673. gadā vietējie muižnieki solījuši salmus jumta segšanai. Tikai 1699 gadā savākti līdzekļi remontam un uzlikts kārniņu jumts, ieliktas durvis un logi, ēka izbalsināta no iekšpuses un ārpuses.…
