Ūdeni viņi ņem no tuvējās upes. Lai tiktu pie ūdens, viņi pat noiet vairākus kilmetrus garus ceļus. Āfrikāņi rok arī akas, taču tas ir smags darbs un arī, lai izraktu aku ir jāzin īstā vieta, bet tādu ir ļoti reti.
Āfrikas iedzīvotāji cieš badu. Lielākie cietēji ir bērni. Pēdējos 60 gados lielākais sausums ir izraisījis dramatisku pārtikas trūkumu vairākās Āfrikas raga valstīs. Sausums nav vienīgais iemesls -vissliktākā situācija ir pilsoņu kara pārņemtajā Somālijā, kur divos reģionos ir izsludināts bads, tomēr starptautiskās organizācijas nespēj sniegt palīdzību, jo tur valdošie islāmistu grupējumi neļauj ievest humāno palīdzību, pakļaujot bada nāvei vairākus miljonus cilvēku.
Bada dēļ cilvēki uzņem krietni mazāk par 2100 kilokalorijām dienā, vairāk nekā 30% bērnu cieš no nepietiekama uztura un ik dienu tiek konstatēti divi nāves gadījumi uz 10 000 cilvēku.
Āfrikā, dēļ bada mirst vairāki tūkstoši iedzīvotāju, kas man šķiet katastrofāli. Šī lieta man pa tiešām liek aizdomāties. Tas liek aizdomāties par to, ka mums ir tiešām laba dzīve. Mēs varam priecāties, ka varam ēst vismaz trīs maltītes katru dienu. Mums jābūt pateicīgiem par to, kas mums ir, jo Āfrikas iedzīvotājiem tā nav paveicies.
Ebolas vīruss
Pirmo reizi ar Ebolas vīrusa izraisīto drudzi mediķi saskārās 1976. gadā, kad gandrīz vienlaikus notika slimības uzliesmojumi Sudānas dienvidos un Zairā, kas prasīja attiecīgi 151 un 280 cilvēku dzīvības. Savu nosaukumu vīruss ieguvis no Ebolas upes Zairā, kuras piekrastē atradās viens no slimības perēkļiem.
Viena no pasaulē bīstamākajām un letālākajām slimībām – Ebolas vīrusa izraisītais drudzis, kas strauji izplatās Rietumāfrikas valstīs. Ebolas vīruss Āfrikā ir kļuvis nekontrolējams. Daudzi Āfrikas iedzīvotāji ir miruši un tas vēl turpina izplatīties. Ebolas vīrus pastiprina mirstību Āfrikā.
…
