Visā cilvēces vēsturē kopējais iedzīvotāju skaits ir audzis.
Cilvēks kā jebkuras bioloģiskās sugas skaitliskais rādītājs stingri atbilst barības daudzumam, kas ir vides bioloģiskās ietilpības pamatrādītājs. Vienmēr, palielinoties vides ietilpībai, ir palielinājies cilvēku skaits..
Cilvēces vēsturē var izšķirt trīs pasaules iedzīvotāju skaitliskā pieauguma periodus.
1.Pleistocēnu beigu posms – vēlais paleolīts, kad cilvēki iemācījās nomedīt lielos dzīvniekus un mednieki arvien vairāk paplašināja medību teritoriju, apgūstot jaunas zemes ārpus tālaika Ekumenes robežām.
2.Bija aptuveni pirms 8. tūkst gadu, kad cilvēki sāka nodarboties ar zemkopību un to skaits pieauga 20 – 30 reižu.
3. Saistīts ar rūpniecisko revolūciju. Tas sākās 17.gs., kad manufaktūras ražošanu nomainīja mašinizētā ražošana, un turpinās arī mūsu dienās.
Pirms 15 tūkst. Gadiem uz Zemes dzīvoja daži miljoni cilvēku, pirms 10 tūkst. Gadiem – ap 10 milj. Cilvēku, bet 1000. gadā p.m.ē. pasaulē dzīvoja ap 100 milj. Cilvēku.
Planētas iedzīvotāju skaits nemitīgi aug. 20.gs. beigās uz Zemes dzīvoja 6 miljardi cilvēku. Daudzus tūkstošus gadu iedzīvotāju skaits pieauga ļoti lēni.
Strauji iedzīvotāju skaits sāka augt 18. gadsimtā, kad attīstījās medicīna un beidzās feodālie kari.
20. gs. Sākumā pasaules iedzīvotāju skaits ik gadu palielinājās apmēram par 10 – 15 miljoniem, bet gadsimta beigās – jau par 90 miljoniem.
Samazinoties mirstībai Āzijā, daudzās šī reģiona valstīs notika “demogrāfiskais sprādziens”, tādēļ 20. gadsimta vidū vairākās valstīs (Ķīnā, Indijā) vajadzēja sākt īstenot dzimstības ierobežošanas politiku.
Iedzīvotāju skaits ir atkarīgs no to ataudzes rakstura.
Ar iedzīvotāju ataudzi ir jāsaprot dzimstības un mirstības, tas ir, dabiskā pieauguma procesa rezultāts, kurš nodrošina nepārtrauktu paaudžu nomaiņu un atjaunošanos.
Iedzīvotāju ataudzes tempus un apjomu nosaka divi procesi – dzimstība un mirstība. Dzimstība un mirstība pēc būtības ir bioloģiski procesi, taču tos stipri ietekmē iedzīvotāju dzīves sociāli ekonomiskie apstākļi.
Dzimstība ir viens no iedzīvotāju ataudzes komponentiem, un to izsaka ar dzimušo bērnu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem. Dzimstību raksturo arī tāds rādītājs kā dzimstības summārais koeficients, kas rāda, cik vidēji vienai sievietei ( no 15 līdz 50 gadu vecumam) ir dzimuši bērni. Lai notiktu normāla iedzīvotāju ataudze un paaudžu nomaiņa, summārajam dzimstības koeficientam jābūt 2,1 – 2,15.…
