Šos vārdus Jēzus saka, laikā, kad Viņš jau bija ceļā uz Jeruzālemi, lai izciestu sodu par cilvēku grēkiem. Jēzus jau bija izsūtījis pa divi gan apustuļus, gan vēl 70 mācekļus kalpošanas darbā tuvākajā apkārtnē. Šo Jēzus kalpošanas periodu sauc par Perejas jeb Aizjordānas periodu. Jēzus dzīves laikā, ja jūdiem vajadzēja no Galilejas nokļūt Jūdejā vai Jeruzālemē, viņi labprātāk izvēlējās ceļu otrpus Jordānai cauri Perejai, nevis gāja caur Samariju, kur dzīvoja pret jūdiem noskaņotie samarieši. Jāpiezīmē, ka Lūka ir vienīgais, kurš tik detalizēti apraksta šo Jēzus kalpošanas periodu (no 18 līdzībām 17 ir aprakstītas Lūkas evaņģēlijā). Šī laika Jēzus mācības ir cieši saistītas ar sekošanu Viņam, ar māceklības cenu un nozīmi. Viņam bija svarīgi, lai cilvēki to saprastu un izvērtētu, vai patiešām viņi grib būt Kristus mācekļi. Kā mēs zinām, pat apustuļi bija pirmie, kas izklīda, tiklīdz Jēzu apcietināja Ģetzemanes dārzā.
Viņa klausītāji - daudz ļaužu, kas sekoja Jēzum, kā teikts 25. pantā: „Bet daudz ļaužu gāja viņam līdz, un apgriezdamies viņš tiem sacīja…”. Starp šiem ļaudīm bija daudz to, kas gaidīja jauno Israēla ķēniņu (kā varas pārstāvi). Bija arī daudz tādu, kas nebija labvēlīgi noskaņoti pret Jēzus mācību. Tāpēc varētu teikt, ka pūlis bija raibs.
Konkrētais pants ietilpst perikopē, kurā runa ir par māceklības cenu – Lk. 14:25-35 (daži teologi kā pēdējo perikopes pantu nosauc 33.).
Sekošanas Jēzum cena1:
Kalpošanas cena. (26.p.) Jēzus sekotājiem vispirms jākalpo Viņam, tad – pārējiem.
Upurēšanas cena. (27.p.) Jēzus sekotājiem pašu intereses jāliek kā pēdējās, Jēzus – kā pirmās.
Pašnovērtējuma cena. (28.-30.p.) Jēzus sekotājiem jābūt pilnīgā kontaktā, ar kuru viņi ir [kopā], un kā Kristus ir apbruņojis un pilnvarojis viņus darīt, ko Viņš prasa.
Stratēģijas cena. (31.-33.p.) Jēzus sekotājiem jādomā par rezultātu un jābūt drosmei rīkoties, ņemot vērā nenoteiktību (neskaidrību, šaubas).
Grieķu valodā darbības vārds (misei) – ienīst ir tagadnes laika vienskaitļa 3. personas darbības vārds, kas izsaka lineāro aspektu. Šeit ienīst nozīme ir – mīlēt mazāk. To labi var redzēt Bībeles angļu valodas tulkojumā, kur šis pants runā par to, ka nedrīkst mīlēt citus cilvēkus un savu dzīvi vairāk par Jēzu.
Vēloties pasvītrot, cik svarīga izvēle ir jāizdara cilvēkiem, kas grib būt Viņa mācekļi, Jēzus izvēlas ļoti spēcīgus vārdus, lai to raksturotu. To nedrīkst saprast burtiskā (tiešā) nozīmē kaut vai tāpēc, ka naids pret tuviniekiem būtu baušļa pārkāpums. Tāpēc Viņš nevarēja sludināt patiesu, reālu naidu. Šeit runa ir par mīlestības un uzticības prioritāti. Tiem, kuri nostājušies uz māceklības ceļa, vispirms ir jāmīl Jēzu un jābūt Viņam uzticīgiem. Salīdzinot ar Viņu, mīlestībai uz tuvāko un pat uz savu dzīvību ir jāatiet otrajā plānā.
To labi var saprast, lasot paralēlās vietas. Tā, piemēram, Mat. 10:37: „Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts, un kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts.” Taču Vecajā Derībā 5. Mozus grāmatā par Dieva likšanu pirmajā vietā var lasīt vēl asākus, radikālākus vārdus (Deut. 13:7-11).…
