2. Iepriekšējo nolēmumu procedūras noteikumi
Konsolidētais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 234.pants nosaka sekojošo:
“Tiesas jurisdikcijā ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par
a)šā Līguma interpretāciju;
b)Kopienas iestāžu un ECB tiesību aktu spēkā esamību un interpretāciju;
c)Ar Padomes lēmumu dibinātu struktūru statūtu interpretāciju, ja minētie statūti to paredz.
Ja šādu jautājumu ierosina kādas dalībvalsts tiesā, šī tiesa, ja tā uzskata, ka ir vajadzīgs Tiesas lēmums par šo jautājumu, lai šī tiesa varētu pieņemt nolēmumu, var lūgt, lai Tiesa sniedz nolēmumu par šo jautājumu.
Ja šādu jautājumu ierosina par lietu, ko izskata dalībvalsts tiesa, kuras lēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību sistēmu nevar pārsūdzēt, tad šai dalībvalsts tiesai jāgriežas Tiesā.”
Eiropas Kopienas Tiesas Statūtos un Procesa noteikumos ietverti specifiskāki iepriekšējo nolēmumu procedūras noteikumi. Šie noteikumi sevišķi atšķiras no Eiropas Kopienas Tiesas procesa. Tiesa ir izdevusi informatīvu rakstisku apliecinājumu(notu, piebildi), kas paredz nacionālo tiesu iespēju saņemt iepriekšējos nolēmumus.
EK Līguma 234.pant redakcija saglabāja to pašu, ar izņēmumu attiecībā uz grozījumiem, ko rada Māstrihtas Līgums, lai realizētu (izpildītu) to, ka iepriekšējo nolēmumu prasību var attiecināt arī uz Eiropas Centrālās Bankas aktu(likumu) spēkā esamību un interpretāciju.
Vīzas, patvēruma un imigrācijas lietās politika ir iekļauta Eiropas Kopienas dibināšanas (Amsterdamas)Līgumā (EK Līguma IV virsraksts(title)), atsauce uz iepriekšējo nolēmumu var iesniegt tikai pēdējās instances tiesa(EK Līguma 68(1)), kas tiek paredzēts arī pēc EK Līguma 234.panta.
Policijas un tiesnešu sadarbība krimināllietās ir palikusi ārpus EK Tiesas III pīlāra “remit”(iesūtīšanas, atlaišanas, mazināšanas), kā sadarbība starp dalībvalstīm (Eiropas Savienības Līguma VI title). Pamatojoties uz ES Līguma 234.pantu, Padome ar vienbalsīgu lēmumu var apstiprināt, piemēram, pamatnoteikumu nolēmumus(lēmumus spriedumus), lai saskaņotu likumdošanu un citus zināmus nolēmumus, un noslēgtu līgumus. Līguma 235.pants paredz EK Tiesas jurisdikciju, dot iepriekšējos nolēmumus šādos lēmumos un līgumos. Šīs juridiskās procedūras pieņemšana dalībvalstīm nav obligāta, tomēr dalībvalsts var arī ierobežot pēdējās instances tiesības lūgt iepriekšējo nolēmumu. Cita specifiska iezīme ir, ka šīm tiesām nav pienākums lūgt iepriekšējo nolēmumu. Šajā ziņā sistēma mazina procedūras būtību, kas paredzēta EK Līguma 234.pantā.
Līguma, kas dibināja Eiropas Ātomenerģijas Kopienu 150.pants ir lielā mērā vienāds ar EK Līguma 234.pantu. Iepriekšējo nolēmumu procedūra ir iekļauta arī Eiropas Ogļu un Tērauda Kopienas dibināšanas līgumā. Šī līguma 41.pants sevišķi norāda, ka tikai EK Tiesas jurisdikcijā ir dot iepriekšējos nolēmumus attiecībā uz normu spēkā esamību un atsevišķā gadījumā uz Komisijas un Padomes taisītajiem lēmumiem. Šis noteikums sākotnēji piespieda nacionālās tiesas nodot lietas EK Tiesai iepriekšējam nolēmumam, ja tām bija nepieciešams nonākt pie tieša secinājuma, ka Komisijas vai Padomes lēmums ir likumīgs/spēkā esošs. Šādas atbilstošas specifiskas prasības acīmredzot nav EK Līguma 234.pantā, bet EK Tiesa ir izskaidrojusi, ka šī prasība attiecas arī uz šo pantu.(1987.gada 22.oktobra spriedums 314/85, Foto-Frost, ECR 4225 un 1990.gada 22.februāra spriedums C-221/88 Busseni, ECR I-495)
Iepriekšējo nolēmumu procedūra, daļēji pārveidotā formā, ir bijusi iekļauta zināmos līgumos starp dalībvalstīm, pamatojoties uz Eiropas Kopienas Līguma 293.pantu. Svarīgākā no šim (turpinājumiem –continues) būs Briseles Konvencija, par tiesas jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās. Pievienotais protokols apstiprina iepriekšējo nolēmumu procedūru.…
