1. Valsts iekšējās un ārējās funkcijas.
Izdala šādas valsts iekšējās funkcijas:
• ekonomiskā,
• sociālā,
• kultūras,
• tiesiskā – cilvēku tiesību, visu īpašuma formu garantēšana, tiesiskās kārtības ieviešana un nodrošināšana,
• nodokļu un finanšu kontrole,
• ekoloģiskā u.c.
Pie valsts ārējām funkcijām pieder :
• miera uzturēšanas un mierīgas līdzpastāvēšanas nodrošināšana,
• valsts suverenitātes aizsargāšana no ārējiem mēģinājumiem to laupīt,
• integrācija pasaules ekonomikā,
• lietišķu partnerattiecību un sadarbības globālo problēmu risināšanas nodrošināšana u.c.
Daudzas no minētajām valsts funkcijām ir formulētas vispārīgā veidā. Katrā konkrētajā valstī un vēsturiskajā situācijā tām ir citāds saturs, jo tās ir saistītas ar atšķirīgu mērķu sasniegšanu un uzdevumu pildīšanu. Piemēram, bijusī PSRS valsts ekonomiskā funkcija bija sociālistiskā īpašuma aizsargāšana, tā efektīva izmantošana.
2.Valsts pārvaldes formas un to pazīmes.
Parasti izdala 2 galvenās valdīšanas formas :monarhiju un republiku.
Monarhija (no gr.val.-vienvaldība, patvaldība) – valdīšanas forma ,
kurā valsts augstākāvara ir monarham ; lielākoties tā ir mūža vara, un to iegūst troņmantošanas ceļā.
Monarha nosaukumi var būt dažādi. Piemēram, Beļģijā, Dānijā, Lielbritānijā, Zviedrijā ir karaļi; Malaizijā, Omānā- sultāni;Kuveitā, AAE- emīri, Luksemburgā – lielhercogs, Lihtenšteinā – kņazs.
Ir 3 monarhijas veidi : absolūtā, konstitucionālā (ierobežotā), ievēlētā.
Absolūtā:
• augstākā vara visā tās pilnībā koncentrēta monarha rokās, to nekas neierobežo.
• Konstitūcijas un parlamenta nav.
• Monarhs pārstāv valsti pēc savām tiesībām ,nevis deleģēšanas kārtībā ( ”no Dieva žēlastības).
• Monarhs ir visu tiesību avots un par savu darbību nav juridiski atbildīgs.
• Viņa vārdā notiek tiesvedība, viņam ir apžēlošanas tiesības.
• Starptautiskajās attiecībās monarhs vienpersonīgi pārstāv savu valsti ( Bahreina, Bruneja, Vatikāns, Katara, Kuveita, AAE,Omāna, Saūda Arābija).
Konstitucionālā:
1) Duālistiskā:
• Duālistiskajā monarhijā valsts vara ir formāli juridiski sadalīta starp monarhu un parlamentu.
• Monarhs savās rokās koncentrē visu izpildvaru ,veido valdību ,kura ir atbildīga viņu priekšā.
• Likumdošanas vara juridiskā ziņā pieder parlamentam.
• Šis monarhijas veids ir raksturīgs valstīm, kurās vērojamas stipras feodālisma paliekas; tā ir pārejas forma no absolūtās monarhijas uz parlamentāro ( piemēri- Maroka, Jordānija, Taizeme u.c.)
…
