Kritiskā teorija, kuras klasiskie varianti ir saistīti ar Fraknkfurtes skolu, bija diezgan koģerenta, mūsdienās tiek pārādīta ar nereducēto sociāla kritisma formu daudzveidību. Sakarā ar to, mūsdienu kritisko teoriju jāinterpretē nevis kā doktrīnu, bet gan kā plašu pētniecisko programmu, ko var uzskatīt par pamatu dažādu sociāla kritisma formu attīstībā.
Sekojot līdzi Frankfurtes skolas pārstāvju uzskatiem var izdalīt dažas raksturīgas viņu teorijai iezīmes:
Pēc savas būtības šis epistemoloģiskais tips ir modernā kritiskā sociālās dzīves pašrefleksija, kas raksturo jaunā laika rietumu pasauli, ka arī sabiedrību, kas pārdzīvo modernizāciju. Reāli tā rodas tad, kad sabiedriskais progress atklāj savu „ēnaino pusi” – nekontrolējamo sociālo spēku anonīmās spēles raksturu.
Šī teorija atveido sociālās matērijas reifikācijas kritiku sociālās emansipācijas normatīvā gaismā. Tas nozīmē, ka viss sociālais tiek empīriski konstatēts ar kritiskās teorijas palīdzību ne tikai kā objektīvs fakts, bet arī kā „dialektiskās iztēles” darbības rezultāts.
Veids, kā šo teoriju var īstenot, ir polidisciplinārās socialās dzīves konstruēšana vienlaikus ar filozofiskās refleksijas integrējošās lomas eksistēšanu, kas parada sociāli-zinātniskus metamateriālus un metodoloģiskus priekšnosacījumus.
Konstitucionalo lomu kritiskā teorijā spēlē vēsturiskā koncepcija, kas atklāj moderna ģenēzisu. Vēsturiskā koncepcija savieno abstrakto sociālo teoriju un faktiskās mūsdienu reālijas.
Kritiskā teorija ir forma, kā īstenot revolucionāro politiku. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, atsķirībā no parastās – funkcionālās – politikas tā stimulē sabiedriska status quo transcendēšanu. Un, otrkārt, ka kritiskā teorija pati par sevi ir viena no reālās politiskās praktikas formām: tā veido recipientiem atvērto identitāti kā savā veidā sublimirēto revolūciju un orientējas uz viņu refleksīvās dažādu sociālo formu pieņemšanas.
Runājot par kritisko teoriju, ir svarīgi pievērst uzmanību tās attiecībām ar marksisma teoriju. No vienas puses, kritiskā teorija pilntiesīgi tiek pieskaitīta pie ritumu marksisma tradīcijas. No otrās puses, Frankfurtes skolas koncepcijas ir diezgan tālu no marksisma ortodoksijas, varētu teikt, ka tās atdala vienu no otrās īsta epistemoloģiskā plaisa, kas saistās ar to, ka:...
…
