Politiskā (pilsoniskā) integrācija.
Pilsoniskā integrācija ir iespējama tikai tad, ja pilsoņi stingri un pārliecinoši iestājas par savas valsts neatkarību, ja stabilas ir vērtības, kas apliecina demokrātiju un pilsonisko sabiedrību. Latvijas problēma ir tā, ka valstī ir liels nepilsoņu skaits, kuru politiskā orientācija pēc pilsonības iegūšanas un uzsākot politisko līdzdalību valsts dzīvē, ne vienmēr ir (būs) skaidra un pašsaprotama. Bažas izraisa naturalizācijas motīvi gadījumā, kad pilsonību cenšas iegūt persona, kura pilsonības jēgu reducē līdz pragmatiskam un utilitāram aprēķinam (piem., iespēja bez vīzas ceļot uz Rietumeiropu) un kura nespēj saistīt pilsonību ar morālu un politisku atbildību par savu turpmāko līdzdalību Latvijas valsts liktenī. Tāpēc nozīmīgi kļūst pētījumi un prognozes par to kā mainīsies (ja mainīsies) Latvijas politiskās sistēmas vērtības, kad politiskajā dzīvē iesaistīsies jaunpilsoņi cittautieši: vai nepalielināsies sabiedrības dezintegrācija atšķirīgu politisku uzskatu iespaidā, vai Latvijas orientācija uz Eiropas Savienību un NATO būs tikpat izteikta kā līdz šim, vai netiks atkal un aizvien no jauna apšaubīta Satversmes norma par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā utt.
Politiskā integrācija īstenojas daudzos un dažādos virzienos un to savstarpējā mijiedarbē: nostiprinoties pilsoņu līdzdalībai valsts dzīvē, pieaugot pilsoņu organizētībai nevalstiskajās organizācijās un šo organizāciju prasmei ietekmēt sociālpolitiskos procesus valstī, apgūstot pilsoniskās domāšanas un civilzinību iemaņas un izmantojot tās politiskās sistēmas stabilizēšanai, rūpējoties par valsts aizsardzību un drošību, apliecinot pilsonisko pašcieņu, lojalitāti un patriotismu, stiprinot valsts pārvaldes efektivitāti, turot cieņā likumu un šo likumu izpildes normas.
Galvenās rūpes par to, lai nepilsoņu jaunā paaudze būtu sagatavota politiskajai integrācijai Latvijā, jāuzņemas minoritāšu skolām un skolām ar krievu mācībvalodu, jo galvenokārt tajās mācās nepilsoņu bērni. Šo skolu uzdevums ir ne tikai mācīt latviešu valodu tā, lai skolēns beidzot pamatskolu, labi prastu divas pamatvalodas (savu dzimto valodu un valsts valodu), bet arī pievērst pastiprinātu uzmanību civilzinībām un pilsoniskajai audzināšanai.
Šajos gadījumos reljefi iezīmējas pilsoniskās integrācijas etniskās realitātes, kas saistītas ar cittautiešu iespējām un rūpēm par to, lai jaunā paaudze saglabātu minoritātei raksturīgo etnisko identitāti. Saikne starp pilsoniskās integrācijas un minoritātes etniskās identitātes vērtībām, kura ir jau sākusi veidoties skolas laikā, ir noturīgāka un organiskāka par jebkuru citu šāda veida saistību, kas veidojusies pēc pamatizglītības iegūšanas.
…
