Ievads logopēdijā. Bērnu runas un valodas traucējumi, cēloņi un profilakse

Klasifikācijā izdalītas šādas runas traucējumu formas:

1.Runas traucējumi, ko nosaka patoloģiskas izmaiņas runas aprāta perifērajā daļā [dislālija, rinolālija, rinofonija, disfonija [afonija]].
2.Runas traucējumi, ko nosaka patoloģiskas izmaiņas runas aparāta centrālajā daļā [dizartrija, alālija, afāzija, disgrāfija [agrāfija], disleksija [asleksija].

Pirmsskolas vecumā runas traucējumi var būt:
fizioloģiska rakstura [nosaka runas aparāta centrālās, perifērās daļas funkcionālais mazbriedums]
gan patoloģiska rakstura izraisītās sekas [slimības, traumas runas aparāta daļās]
gan sociālas dabas [runas attīstībai nepiemērota vide]

Bērna runas valodas pārbaude.

1.Bērna valodu un runu var pārbaudīt jebkurā vecumā.
2.Lai pārbaudītu, ir vajadzīgi instrumenti.
Pārbaudes:
neformālās – indivīda spontānās runas analīze [ runas plūdums, būtu labi, ja būtu audioieraksts, lai redzētu dinamiku]n/pārbaudes aizņem ļoti daudz laika.
Testi [aprobētās pārbaudes[pārbaudes lielā lokā], neaprobētās pārbaudes-kas logopēda kabinetā, kā ir tā strādā]
Jautājuma stratēģija [kur aug burkāni? Kad kokiem krīt lapas?]
Secinājuma stratēģija.[tam kokam ir daudz lapu, bet tam kokam.....[maz lapu]]
Paraugstratēģija[attēli]
Pamudinājuma stratēģija [ja bērns nerunā, jāieinteresē].…