-
Ievads romiešu civiltiesībās
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS ROMIEŠU CIVILTIESĪBĀS | 3 | |
ROMIEŠU TIESĪBU KURSA PRIEKŠMETS, IUS CIVILE UN MŪSDIENU CIVILTIESĪBU JĒDZIENU ATŠĶIRĪBA | 3 | |
ROMIEŠU TIESĪBU NOZĪME PASAULES TIESĪBU VĒSTURĒ | 3 | |
ROMIEŠU TIESĪBU RECEPCIJAS CĒLOŅI UN GAITA | 3 | |
ROMAS VALSTS ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBAS PERIODI | 4 | |
PIRMIE VALSTS VARAS ORGĀNI ROMĀ | 5 | |
SERVIJA TŪLIJA REFORMA UN TĀS NOZĪME VALSTS DEMOKRĀTISKO PRINCIPU ATTĪSTĪBĀ | 5 | |
REPUBLIKAS VALSTS VARAS ORGĀNI: TAUTAS SAPULCES, SENĀTS, MAĢISTRĀTI | 5 | |
ROMAS VALSTS VARAS ORGANIZĀCIJA PRINCIPIĀTA LAIKĀ | 6 | |
ROMIEŠU CIVILTIESĪBU SISTĒMAS | 6 | |
ROMIEŠU CIVILTIESĪBU AVOTI | 7 | |
TIESĪBU AVOTU JĒDZIENS UN VEIDI | 7 | |
PARAŽU TIESĪBAS | 7 | |
PIRMIE RAKSTĪTIE LIKUMI ROMĀ | 7 | |
TAUTAS SAPULČU LIKUMI | 7 | |
SENĀTA LĒMUMI | 7 | |
MAĢISTRĀTU EDIKTI | 8 | |
PRINCIPU (PRINCEPU) KONSTITŪCIJAS | 8 | |
JURISTU DARBĪBA | 8 | |
IMPERATORU LIKUMI | 8 | |
TIESĪBU SPRIEDUMI | 8 | |
ROMIEŠU CIVILTIESĪBU KODIFIKĀCIJA | 8 | |
ROMIEŠU CIVILPROCESA JAUTĀJUMI | 9 | |
VALSTS IZVEIDOŠANĀS, ORGANIZĀCIJA UN AIZSARDZĪBA | 9 | |
CIVILPROCESA STADIJAS- IN JURE, IN INDICO | 9 | |
LEGISAKCIJU, FORMULĀRAIS UN ĀRKĀRTAS PROCESS | 9 | |
PRASĪBAS JĒDZIENS UN VEIDI | 9 | |
PRETORA AIZSARDZĪBAS ĪPAŠIE LĪDZEKĻI | 9 | |
PRASĪBAS NOLIEGUMS | 9 | |
PERSONAS TIESĪBAS | 9 | |
PERSONA KĀ TIESĪBU SUBJEKTS. TIESĪBSPĒJA | 9 | |
VERGU JURIDISKAIS STĀVOKLIS | 10 | |
BRĪVLAISTO JURIDISKAIS STĀVOKLIS | 11 | |
KOLONU JURIDISKAIS STĀVOKLIS | 11 | |
JURIDISKĀS PERSONAS KĀ TIESĪBU SUBJEKTI | 11 | |
ĢIMENES TIESISKĀS ATTIECĪBAS | 11 | |
AGNĀTISKĀ JEB PATRIARHĀLĀ ĢIMENE | 11 | |
KOGNĀTISKĀ JEB ASINSRADINIEKU ĢIMENE | 12 | |
LAULĪBAS TIESĪBAS UN LIKUMISKĀS LAULĪBAS VEIDI | 12 | |
LAULĪBAS NODIBINĀŠANAS VEIDI UN TO VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA ROMĀ | 12 | |
LAULĪBAS NODIBINĀŠANAS NOTEIKUMI | 13 | |
LAULĀTO PERSONISKĀS ATTIECĪBAS | 13 | |
LAULĀTO MANTISKĀS ATTIECĪBAS | 14 | |
LAULĪBAS IZBEIGŠANĀS | 14 | |
TĒVA VARA | 14 | |
MANTOŠANAS TIESĪBAS | 16 | |
MANTOŠANAS TIESĪBU JĒDZIENS, TO VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA UN MANTOŠANAS PAMATI | 16 | |
TESTAMENTĀRĀ MANTOŠANA | 17 | |
VĒSTURISKIE ROMIEŠU TESTAMENTA VEIDI | 17 | |
TESTAMENTA TAISĪŠANA, TĀ SATURS UN FORMA | 17 | |
TUVIE RADINIEKI UN VIŅU OBLIGĀTĀ DAĻA MANTOŠANAS TIESĪBĀS | 18 | |
ATSTUMŠANA NO MANTOJUMA | 18 | |
MANTOJUMA ATKLĀŠANĀS UN PIEŅEMŠANA | 19 | |
LIKUMISKĀS MANTOŠANAS SISTĒMA | 19 | |
LEGĀTI UN FIDEIKOMISI | 20 | |
LIETU TIESĪBAS | 20 | |
LIETU TIESĪBU JĒDZIENS UN VEIDI | 20 | |
VALDĪJUMA JĒDZIENS, VEIDI, NODIBINĀŠANĀS UN IZBEIGŠANĀS | 21 | |
VALDĪJUMA AIZSARDZĪBA | 21 | |
ĪPAŠUMA TIESĪBAS UN TO SATURS | 21 | |
KOPĪPAŠUMA TIESĪBAS | 22 | |
ĪPAŠUMA TIESĪBU IEGŪŠANAS VEIDI | 22 | |
ĪPAŠUMA TIESĪBU AIZSARDZĪBA | 22 | |
SERVITŪTA JĒDZIENS UN VEIDI (TIESĪBA UZ CITU VAI SVEŠA LIETU) | 23 | |
REĀLSERVITŪTI (PREDIĀLSERVITŪTI) | 23 | |
PERSONĀLSERVITŪTI | 23 | |
MANTOJUMA NOMAS TIESĪBAS. APBŪVES TIESĪBAS | 23 | |
ĶĪLAS TIESĪBAS | 23 | |
SAISTĪBU TIESĪBAS | 23 | |
SAISTĪBU JĒDZIENS, VEIDI UN RAŠANĀS PAMATI | 23 | |
LĪGUMA JĒDZIENS UN VEIDI | 24 | |
LĪGUMU NOSLĒGŠANA | 24 | |
LĪGUMA SATURS | 24 | |
PUŠU SAISTĪBAS. PERSONU MAIŅA SAISTĪBĀS | 25 | |
SAISTĪBU IZPILDĪŠANA UN IZBEIGŠANĀS | 25 | |
ATBILDĪBA PAR SAISTĪBU NEIZPILDI | 25 | |
MUTISKIE (VERBĀLIE) KONTRAKTI | 25 | |
LITERĀRIE KONTRAKTI | 25 | |
REĀLKONTRAKTA JĒDZIENS UN VEIDI | 25 | |
AIZDEVUMA LĪGUMS | 26 | |
PATAPINĀJUMA LĪGUMS | 26 | |
GLABĀJUMA LĪGUMS | 26 | |
ROKAS ĶĪLAS LĪGUMS | 26 | |
KONSENSUĀLKONTRAKTA JĒDZIENS UN VEIDI | 26 | |
PIRKUMA- PĀRDEVUMA LĪGUMS | 26 | |
LIETAS ĪRE (NOMA) | 26 | |
DARBA LĪGUMS JEB DARBU ĪRE | 26 |
Romiešu tiesību kursa priekšmets, Ius civile un mūsdienu civiltiesību jēdzienu atšķirība.
Ar terminu romiešu tiesības apzīmē senās vergturu valsts Romas valsts, civilās, krimināl- un procesuālās tiesības. Tikai civiltiesības ir tik nozīmīgas turpmākajā tiesību kontekstā. Romiešu civiltiesību kursa programmā galvenie romiešu civiltiesību institūti: īpašuma, ģimenes, mantošanas, saistību tiesības. “Mācība par prasību”- civilo tiesību aizsardzība jeb civilprocess. Mūsdienās procesuālās un civiltiesības šķirtas, Romā saistītas.
Ius civile un mūsdienu civiltiesību jēdzienu atšķirība.
Mūsdienās ar civiltiesībām apzīmē tās tiesību normas, kuras regulē sabiedrības mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības. Latīņu valodā civiltiesības = ius civile. Ar vārdu civiltiesības Senajā Romā apzīmēja šauras, tikai Romas pilsoņu tiesības. Blakus ius civiles Romā ar laiku attīstījās arī tautu tiesības ius gentium, kas attiecās gan uz Romas pilsoņiem, gan pārējiem, kas uzturējās Romā. Laika gaitā abas šīs sistēmas saplūda kopā, izveidojot vienotu romiešu tiesību sistēmu, kuru nosauca par privāttiesībām ius privatum, kas atbilst mūsdienu jēdzienam civiltiesības.
Roma visas tiesību normas iedalīja privātajās un publiskajās tiesībās. Kritērijs bija tās intereses, kuras attiecīgā tiesību norma aizstāvēja. Publiskās tiesību normas aizstāv valsts, kriminālās, administratīvās tiesības. Privātās tiesību normas aizsargā atsevišķas personu (fizisku vai juridisku) intereses- civiltiesības, mūsdienās arī komerctiesības.
Romiešu tiesību nozīme pasaules tiesību vēsturē
Romiešu civiltiesību pamatā ir juridiski pilnīga izveidots privātais īpašums, kas lielākajā daļā valstu mūsdienās ir sabiedriskās iekārtas pamatā. Izcila nozīme romiešu tiesībām ir juridiskās terminoloģijas nodrošināšana- testaments, adopcija, cesija, hipotēka, restitūcija, mantošanas transmisija. Romiešu tiesības izceļas ar ļoti precīziem formulējumiem. Precīzi, skaidri izteikta doma, augsta juridiskā tehnika. Var izmantot tikai tā un tam, kā likumdevējs ir paredzējis. Romiešu tiesībām bija/ ir liela ietekme uz citu valstu likumdošanu
Romiešu tiesību recepcijas cēloņi un gaita
Cēloņi: feodālisma un kapitālisma sabiedriskajā iekārtā. Sākums Eiropā 9.- 12.gs., attīstoties tirdzniecībai un rūpniecībai- radās nepieciešamība pēc vienveidīgām civiltiesībām. Varēja izstrādāt jaunas, taču juristi ieinteresējās par romiešu tiesībām. Sākās romiešu tiesību atdzimšana. Daudzas valstis pārņēma romiešu tiesību institūtus un atzina savā zemē par spēkā esošiem. Pirmā pilnīgi pārņēma Itālija 11.gs., tad Francija. Spānija pārnesa romiešu tiesības arī uz savām kolonijām Dienvidamerikā. …
Juridiskās koledžas lekciju Romiešu tiesībās papildināti pieraksti. Konkrētās mācībiestādes studentiem varētu pat teikt pietiekami.
- Ievads romiešu civiltiesībās
- Romiešu civiltiesības
- Romiešu mitoloģijas dievi
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Civiltiesības
Конспект для средней школы30
-
Civiltiesības
Конспект для средней школы25
-
Konspekts romiešu tiesību vēsturē
Конспект для средней школы26
-
Ievads Eiropas tiesībās. Lekciju konspekts
Конспект для средней школы16
-
Civiltiesības - vispārējā daļa
Конспект для средней школы7