Ievads. Salīdzinošā politika un Eiropas integrācijas teorijas

1.ES kā politiskā sistēma; struktūra un darbība.
2.ES institūciju un politisku kursu analīze: teorētiskās pieejas.

Pēc Otrā pasaules kara Eiropas valstis bija novājinātas un izpostītas. Īpaši slikts bija to ekonomiskais stāvoklis. 1940.gadā stagnācija vadošiem Eiropas politiķiem liek aizdomāties par jaunu integrācijas virzību. Nenoliedzami Eiropas ogļu un tēraudu kopienas (EOTK) izveide veicināja ekonomisko paplašināšanos, darbaspēka izglītošanu, uzlaboja dzīves līmeni, veicināja konkurenci. Līgums par EOTK dibināšanu stājās spēkā 1952.gada 23.jūlijā. Jāuzsver, ka EOTK svarīgs bija drošības aspekts, jo apvienojas divas lielas valstis – Francija un Vācija. Pirmo reizi bija radīta pārnacionāla organizācija, kurā piedalījās Francija, Itālija, Vācijas Federatīvā Republika un Beniluksa valstis (vēlāk arī Lielbritānija, Īrija, Dānija, Grieķija, Spānija un Portugāle).
Vispār, Eiropas Savienībai, (sākotnēji - Eiropas Kopiena)- ir diezgan gara vēsture. Eiropas Savienība nemitīgi aug un attīstās un mainās. Pēc otrā pasaules kara daudzas Rietumeiropas valstis bija spiestas meklēt kādus savstarpējas sadarbības ceļus, jo bija ekonomiski vājas un sākās aukstais karš. Sadarbība bija nepieciešama, jo bija:

radusies nepieciešamība pēc jaunas pašizpratnes: “pēc nacionālistiskajiem maldiem Eiropai bija jādod iespēju jaunai kopības izjūtai. Tai vajadzēja būt demokrātiski veidotai Eiropai, kas būtu alternatīva nacionālistiskajai kundzībai.…