Sabiedrībā ir daud uzskatu par politiku. Citiem tā liekas interesanta un tie ir gatavi politikā iesaistīties, tiem politiskie notikumi lielas satraucoši. Citiem politika ir vienaldzīga, tie neiesaistās nekādos politiskos procesos, bet ir arī tādi, kuriem nepatīk politika – tā nostāda grupas sabiedrībā vienu pret otru, politka sevī ietver manipulāciju, vardarbību u.c.
Politika pilnībā ir saistīta ar cilvēku lēmumiem, un politikas zinātne nodarbojas ar šo lēmumu pētīšanu, un tomēr ne visi lēmumi ir politiski. Politiskie lēmumi ir publiski un autoritatīvi. Politika vienmēr ir iesaistīta un atstāj sekas cilvēku dzīvēs. Politiskie lēmumi ir svarīgi komūnā, ko varētu saukt par politisko sitēmu.1 Un tomēr ne visi sociālie lēmumi ir publiski. Lielākā daļa no tā, kas notiek ģimenē, draugu vidū vai brīvprātīgo asociācijas, ir privāti. Šajās sfērās darbības ir brīvprātīgas, netiek regulētas un neskar nevienu ārpus šīm grupām. Sabiedrībā bieži tiek diskutēts, kas pieskaitāms pie privātā sektora un kas pie publiskā. Totalitārā sabiedrībā publiskā sfēra ir ļoti liela, turpretī privātā ir ļoti ierobežota. Tāpat bieži laika gaitā mainās uzskati par to, kas ir privāts un kas nav. Pirms pāris dekādēm, piemēram, ASV prezindenta un Lielbritānijas karaliskās ģimenes locekļu seksuālā dzīve bija privāts sektors, kas nekādā ziņā netika apspriests publiski, kur nu vēl politiķu vidū. Bet pašlaik pēdējos pāris gados notiek tieši pretēji. Tāpat labs piemērs ir reliģiskā piederība, vēsturē novērojams, ka tā ir publiskā sfēra. Tagad lielākajā daļā moderno demokrātiju reliģiskā piederība ir privātais sektors. Lai gan politika var tikt ietekmēta no privātā sektorā pieņemtiem lēmumiem, tā tomēr ir tieši saistīta ar publiskajiem lēmumiem.…
