Vācu kultūrai XVIII gadsimts kļuva par „zelta laikmetu”.Vācija dāvināja cilvēcei Gēti un Šilleru, komponistus Mocartu un Bēthovenu, domātājus Kantu, Fihti,Hēgeli un Šēllingu.
Gadsimta vidū Vācija bija sadalīta daudzās sīkās valstiņās .Firsti atdarināja dzīvi franču Versaļā, un naudas tiem patstāvīgi pietrūka.Allaž atradās kāds valdnieks , kas mazo valstiņu „suverenitāti”centās apliecināt, tādēļ vienmēr notika savstarpēji kari.Tāda izskatījās Vācijas tagadējās teritorijas kopaina.Vācu inteliģence,, protams, iestājās par vienotu Vāciju.
Johans Fridrihs Šillers dzejnieks, dramaturgs un Apgaismības laikmeta mākslas teorētiķiskļūs, par vienu no sava laikmeta negāciju spilgtākajiem atmaskotājiem.
Johans piedzima firsta Kārļa Eižena pārvaldītajā īpašumā pulka feldšera ģimenē. (Vēlāk šis Virtembergas hercogs – zemes īpašnieks, izslavēts ar savu cietsirdību, kļūst par prototipu drāmā „Mīla un viltus”).
Divdesmittriju gadu vecumā Šillers aizbēg no Virtembergas ar dažiem tāleriem kabatā un rokrakstu lādītē.Aiz muguras palika astoņi gadi karaskolā un pirmās drāmas „Laupītāji”(1781) pirmizrāde.
…