9.gs.vidū sākās latviešu un igauņu tautu nacionālā atmoda. Šai laikā par nozīmīgāko Latvijas igauņu pulcēšanās vietu kļuva 1880.gadā dibinātā igauņu dziedāšanas biedrība „Imanta”, kuras priekšsēdētājs daudzus gadus bija Karls Kraps. Tajā bija apvienojušies pārsvarā inteliģenti un amatnieki.
Savukārt daudz interesantāka, man šķiet, ir strādnieku organizācijas tapšanas vēsture. Brīvā laika saprātīgas pavadīšanas iespēju trūkuma dēļ daudzi strādnieki nonāca krogā, kur varēja sanākt kopā apspriest pasaules notikumus, atcerēties dzimtās vietas un pārrunāt visu pārējo, kas ietilpa viņu interešu lokā. Īpaši daudz krogu bija Pārdaugavā, kur arī bija daudz fabrikas. Pilsētas dome un citas iestādes raudzījās uz degvīna dzeršanu kā uz pilnīgi nevainīgu nodarbošanos. Iznākums bija ģimeņu nabadzība un tās izrietošās sekas. Apzinīgākie strādnieki nolēma radīt biedrību, kas kā kopā sanākšanas vietu varētu izkonkurēt krogu. 1900.gadā tika nodibināta Rīgas igauņu atturības biedrība, kas kļuva par igauņu nabadzīgā slāņa pirmo plašāko sabiedrisko organizāciju Rīgā. Biedrība rīkoja referātus par alkoholisma kaitīgumu, diskusijas, sapulces un teatralizētus uzvedumus. Uzskatu, ka šīs organizācijas tapšana parāda igauņu tautas stiprumu un sīkstumu, kā arī apņemšanos un spēku, un motivāciju labākai dzīvei. Ir ļoti svarīgi, lai sabiedrības galvgalī būtu spēcīgi cilvēki, ar augstām morāles normām. Kādi tie ir mūsdienu Latvijā? Vai mūsdienu sabiedrības liela daļa izmisuma dzīti arī nenonāk alkohola gūstā?
1907.gadā biedrības ierobežotās darbības dēļ, radīja nepieciešamību pēc jaunas, lielākas biedrības. Tā 1908.gada 6. janvārī notika kopsapulce, šo dienu Latvijas igauņi vēl tagad atzīmē kā Rīgas Igauņu izglītības un palīdzības biedrības dibināšanas dienu. Biedrībā darbojās daudzi aktīvi biedri un ar katru dienu šis biedrības darbība auga un bija atbalsts daudziem jo daudziem igauņiem, līdz 1913.gadā tika uzcelta, par ziedojumiem un ar aizdevuma palīdzību, Igauņu māja.…
