Praktiskajā grāmatvedībā saimniecisko operāciju grupēšanai, sistematizēšanai lieto grāmatvedības kontus. Grāmatvedības konts ir īpašs grāmatvedības paņēmiens uzskaites datu grupēšanai, tekošai uzskaitei un kontrolei.
Apskatīsim dažus no Latvijas Republikas Ministru kabineta izdotiem noteikumiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, saistībā ar grāmatvedības kontiem. Katrā grāmatvedības kontā uzkrāj finansu pārskatu sagatavošanai nepieciešamo grāmatvedības informāciju naudas izteiksmē par šī konta nosaukumam atbilstošiem uzņēmuma līdzekļiem, saistībām, pašu kapitāla posteņiem un ieņēmumiem vai izdevumiem noteiktā laikposmā. Ja saimniecisko darījumu iegrāmatošanai izmanto divus kontus, lieto vienkāršo kontu korespondenci, bet, ja šim nolūkam izmanto trīs un vairāk kontu, (salikto kontu korispodenci). Norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (grāmatojums), izdara rakstiski uz attaisnojuma dokumenta vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma, un atbilstoši šim grāmatojumam izdara ierakstus attiecīgajos kontos.1
Konti var būt iekārtoti grāmatas, kartītes, vaļējas lapas veidā. Neatkarīgi no tā, kāds ir konta iekārtojums, tam ir divas puses- kreisā puse debets (D) un labā puse kredīts (K), kuras izmanto saimniecisko operāciju reģistrācijai. Konta līdzekļu atlikumu perioda sākumā sauc par konta sākuma saldo (S.s.). Saldo summai kontā ir jāsakrīt ar attiecīgā bilances posteņa atlikuma summu bilancē. Perioda laikā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, izdara ierakstus konta D un K pusē. Perioda beigās saskaita apgrozījumi D un K un aprēķina atlikumu vai beigu saldo (Sb). Debeta apgrozījums ir ierakstu summa D bez sākuma saldo.…