1. Krājums izdots 1968. gadā.
Dzejoļu krājums „Es ieeju sevī” ietver dzejoļus, kas vēsta par sevis izzināšanu, par cilvēka iekšējiem konfliktiem („– antitēze”), par cīņu pašam ar sevi („Par pašpārvarēšanu”). Šī dzeja ir pārdomas par savu dzeju, par to, kādai attieksmei ir jābūt pret apkārtējiem cilvēkiem, par to, ka cilvēki ir atkarīgi viens no otra („Par Vjetnamu, pastkastīti un savas sētas vārtiem”). Šajā krājumā liriskais varonis godīgi atklāj sevi, sava rakstura pozitīvo un negatīvo („Es, esmu gļēvs / Es lamāju lietas / Kad vainīgi cilvēki.”). Krājumā ir arī dzejoļi par mīlestību un greizsirdību, kuriem veltīta viena nodaļa, kurā liriskais varonis runā gan par savām izjūtām, gan arī pārdomā, kā cīnīties ar sāpēm, ko mēdz radīt mīlestība. Krājuma beigās dzejnieks pievēršas mūžības motīviem, dzejoļos jūtams miers un tieksme pēc harmonijas.
2. Krājuma uzbūve
Krājums sastāv no trim daļām bez nosaukumiem.
Dzejoļu krājuma pirmo nodaļu veido dzejoļu kopa ar nosaukumu „Tēze – antitēze”, kas sastāv no 14 dzejoļu pāriem, kas rakstīti pēc principa „tēze – antitēze”. Nodaļu noslēdz dzejolis „Es jums atdodu”. Tas veidots kā dialogs starp lirisko varoni un lasītāju, kurā liriskais „es” apliecina, ka ir „izstāstījis sevi” visos iepriekšējos dzejoļos.
Krājuma otrā daļa sastāv no 16 dzejoļiem, no kuriem 6 ir sakārtoti divās dzejoļu kopiņās – „Pieturas zīmes” un Ačgārnie dzejoļi”. Šajā no daļā dominē dzejoļi par sabiedrības vienaldzību, par nespēju pamanīt nozīmīgas lietas sev apkārt, par cilvēka pakļaušanos maznozīmīgiem sīkumiem.
Krājuma trešā daļa sastāv no 32 dzejoļiem. Nodaļa tematiski ir it kā sadalīta divās daļās – mīlestības dzejoļi, kurā ietilpst dzejoļu kopa „Greizsirdīgi un aizvainoti dzejoļi”, un dzejoļi par savu dzīvi, par dzīves ceļu, mūžību un harmoniju.
…
