Savā klasiskajā veidā tas skan tā – “Rīkojies tā, lai tavas gribas maksima vienmēr vienlaikus varētu noderēt par vispārējas likumdošanas principu”. Ko tas nozīmē? Kants saka, ka īsti tikumiskās darbības var izdarīt, ja neiziet nevis no savām konkrētajām vajadzībām un bailēm, bet sekojot vienotam tikumiskajam likumam. Tad, kad mēs vēlamies izpildīt jebkāda veida darbību, vajag iedomāties, ka šī darbība kļūs par visaptverošu likumu. Piemēram, šodien jūs nepateicās policijai par savu draugu, kas pārkāpa likumu. Iekšā sevī, izejot no Kanta koncepcijas, jums jāsaprot ka visi pārējie cilvēki nenodos savus draugus-noziedzniekus. Vai jūs piekrītat šīm?
Kanta ētisko koncepciju sauc par autonomu, jo to neinteresē konkrētu cilvēku konkrētas situācijas. Ir vienīgs likums, kuram vajag pakļauties viesiem cilvēkiem, ja tie, protams, vēlas kļūt par tikumiskiem subjektiem. Pie Kanta ētikas pēcāk filozofiskā tradīcijā būs daudz jautājumu, tomēr Kants gan teorētiskajā, gan praktiskajā filozofijā aptvēra kopīgu, absolūtu cilvēka temperamentu, un nenolaidās līdz konkrētākām detaļām. I. Kanta filozofija ir fundamentāli svarīga sastāvdaļa filozofijas vēsturē. Viņš izpratis cilvēka domāšanas pamatus un izveidojis unikālu morāles koncepciju. Mūsdienu filozofija ne tikai neaizmirsa I. Kantu, bet arī turpina vest ar viņu intelektuālu dialogu.
…