Kosa
Tīruma kosa ir bieži sastopama visā Latvijas teritorijā, aug tīrumos, papuvēs, pļavās smilšainās piekrastēs, arī mežos, krūmājos. Tīruma kosa ir daudzgadīgs kosu dzimtas augs, sakneņi – gari, melnbrūni, vietām dziļi augsnē ar melniem bumbveida gumiem zirņa lielumā. Stumbri 10-15 cm augsti, ar nelielu centrālo dobumu. Auglīgie sporofilu stumbri parādās agri pavasarī, tie dzelteni brūngani, mīksti, sulīgi, bez zariem, 3-5mm resni, ar 8-10 gludām ribiņām, ātri nokalst pēc sporu nogatavošanās. Makstis- brūnganas vai bālganas ar 8-12 zobiņiem, tie ir lancetiski, smaili, melnbrūni, ar lielu, gaišu malu, tikpat gari kā maksts stobriņš. Sporofilu vārpa 1,5-3,5 cm gara, 3-6 mm plata, strupa. Vasaras stumbri – zaļi, neauglīgi, tikai izņēmuma gadījumos ar sporofilu vārpām, zaroti, 6-19 ribiņas, augšējā stumbra daļa ar maziem izcilnīšiem. Stumbru zari – vienkārši bez dobuma, ar 4 ribiņām, slīpi pacelti uz augšu, maksts – zaļgana, tikai augšgalā brūna, zobiņi ir trīsstūraini lancetiski, pa lielākai daļai atliekti vai saauguši pa 2, 3. Augs stipri atšķiras gan lieluma un zarošanās rakstura, gan arī zariņu izmēros.
Kosu laksti satur saponīnus, flavonaīdus, karotīnu, askirbīnskābi, apmēram 15% minerālvielu, no kurām galvenās ir silīcijskābe un silikāti, no tiem 10-80% ir ūdenī šķīstoši; vēl ir kālijs, alumīnijs, magnijs, fenolskābes, to esteri, alkaloīds nikotīns un vēl citas sastāvvielas. Eksperimetāli noskaidrots, ka kosu aktīvās vielas darbojas diurētiski, sekmē elektrolītu izvadīšanu, asiņošanas apturēšanu, ierosina vāju leikocitozi. Daži flavonoīdi saista smagmetālus, toksīnus, radionuklīdus, brīvos radikāļus, darbojas kā Atindētāji, sekmējot šo vielu izvadīšanu no organisma . Saindējas zirgi, govis.
…