Dzīvojamās mājas projekta ”Soprāns 4” garāžā būs betona grīda.
Cementa javas grīda no betona grīdas atšķiras tikai ar virskārtu: cementa javas grīdai var izveidot gludāku virsmu, jo tās sastāvā nav rupjo pildvielu, bet betona grīda savukārt ir izturīgāka pret dilšanu. Trūkumi šīm grīdām ir sekojoši: tās ir cietas, trauslas, aukstas un trokšņainas. Šāda tipa grīdas parasti ierīko telpās, kas pakļautas patstāvīgai vai periodiskai mitruma iedarbībai. Šādas grīdas parasti ierīko pagrabos, garāžās, sanitārajos mezglos un vannas istabās.[2]
Ja betona (cementa javas) grīdu ierīko nelielas platības telpā to uzreiz veido visā telpā: pēc vadulu līmetņošanas ieklāj betonmasu un rūpīgi sablīvē virsmu nolīdzina ar mērlatu vai koka dēli un ķelli vai rullīti, vadulas izņem un tukšumus vadulu vietās aizpilda ar javu vai betonmasu.[2]
Ja nepieciešams izveidot sevišķi izturīgu grīdas segumu, var ierīkot metālcementa grīdu. Šajā gadījumā rupjo pildvielu vietā var lietot tērauda vai čuguna skaidas, kuru izmērs ir 1-5 mm.[2]
10.4. Grīdas siltumizolācija
Individuālie būvētāji pirmā stāva siltumizolācijai ne vienmēr pievērš vajadzīgo uzmanību. Ja nav ierīkota laba siltumizolācija, ekspluatācijas laikā pirmā stāva grīda ir auksta un dara dzīvojamās telpas nemājīgas. Agrāk visbiežāk pirmā stāva grīdu veidoja no dēļiem un balstīja uz gulšņiem, pa ārsienu perimetru pagrīdē gar tām uzberot siltumizolācijas kārtu – smiltis vai izdedžus. Pirmā stāva grīdas konstrukcija ar silto pagrīdi var būt dažāda, un galvenokārt tā ir atkarīga no grīdas pacēluma virs zemes. Ja grīdas pacēlums ir mazāks par 40 cm, tad koka gulšņus var novietot uz betona pamatnes, bet starp gulšņiem ievietot minerālvates siltumizolācijas plātnes vai paklājus.[2]
…
