Industriālā revolūcija un ainava

Industriālās revolūcijas jeb rūpniecības apvērsuma jēdziens ietver sevī laika posmā no 18.gadsimta vidus līdz 19.gadsimta vidum notikušās sociālās, ekonomiskās, tehniskās un politiskās pārmaiņas, kas saistās ar pāreju no manufaktūras uz modernāku - mašinizētu ražošanu, rūpnieciskās ražošanas attīstību un agrāras ekonomikas pārveidi industriālā kopumā. Industriālā revolūcija jeb rūpniecības apvērsums sākās 18.gadsimta vidū Anglijā. Jau kopš paleolīta laikiem Lielbritānijas teritoriju apdzīvoja ķelti, taču vēlāk Lielbritāniju iekaroja romieši. Romiešu tirgotāji un zaldāti veicināja kristietības izplatīšanos un pilsētu celtniecību. Tieši kad 5.gadsimtā Romas impērija sabruka, tās teritoriju iekaroja angļu un sakšu ciltis, kas mūsdienās zināmi arī kā ģermāni. 9.gadsimtā vairākas mazas karalistes apvienojās, līdz ar to izveidojot Angliju. 1066.gadā Angliju ieņēma vikingu pēcteči jeb normaņi, kas dzīvoja Francijas ziemeļos. Viduslaikos Anglija kļuva par spēcīgu feodālu valsti un tā iemesla dēļ bieži karoja ar blakus valstīm, kā piemēram ar Franciju, kas izveidoja vēsturē Simtgadu karu, kas ilga periodā no 1337.gada līdz 1456.gadam. 16.gadsimta vidū Anglija apvienojās ar Velsu un valsts sāka pārvērsties par varenu jūras impēriju un ieguva savā varā daudzas kolonijas. Anglijas buržuāziskā revolūcija 1649.gadā sekmēja kapitālisma attīstību, kad 1707.gadā Anglijai pievienojās Skotija, valsts ieguva nosaukumu - Lielbritānija. Lielbritānija bija pirmā valsts pasaulē, kurā tika paveikta industriālā revolūcija – sākot ar 18.gadsimta 60.gadiem notika pāreja no agrārās ražošanas uz rūpniecisko.