Ar inflāciju saprot vispārēju cenu līmeņa celšanos vai arī naudas vērtības krišanos ilgākā laika posmā. Pieaugot naudas masai, līdzsvrs tās apgrozībā tiek izjaukts, naudas pieprasījums pārsniedz tās piedāvājumu. Jauns līdzsvars naudas apgrozībā tiek panākts, pieaugot preču cenām sabiedrības mērogā.
Apskatīsim inflāciju Latvijā no 2004. gada janvāra līdz 2004. gada decembrim.
Janvāris.
Janvārī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 1,2 %, kas bija mazliet vairāk nekā parasti šajā mēnesī iepriekšējos gados. Tas ir skaidrojams ar vairāku tarifu paaugstināšanu. Elekroenerģijas tarifs tika paaugstināts par 15%, patērētāju sūdzības būtu jānodod nevis elektroenerģijas ražotājiem, bet gan politiķiem. Kā zināms, šie tarifi politisku iemeslu dēļ (vēlēšanas) netika mainīti jau daudzus gadus. Tie sadārdzinās tik būtiski, ka rada ievērojamu spiedienu uz inflāciju. Kopumā izdevumi mājoklim sadārdzinās par 3,7 %, jo dārkāki palika arī pārējie komunālie maksājumi. Pārtikas, alkohola un tabakas cenas pieauga nedaudz vairāk par 2 %. Piena produktu cenas pieauga par 5 – 6 %, jo palielinājās piena iepirkuma cenas. Tam par iemeslu bija piena iztrūkums vietējiem ražotājiem, kā arī paceltās piena iepirkuma cenas Igaunijā, kas veicina piena eksportu uz kaimiņvalsti. Inflācija būtu bijusi vēl straujāka ja ne 4,7 % cenu kritums apģērbam un apaviem.…