Informācija un tās apstrādes procesi

 Informācija un tās apstrādes procesi  Informācija ir jebkuras ziņas par apkārtējo pasauli un tajā notiekošajiem procesiem, kas sistematizētas un organizētas tā, lai to jēgu varētu nodot cilvēkam. Svarīgākie informācijas procesi:  Informācijas iegūšana;  informācijas uzglabāšana;  informācijas apstrāde;  informācijas izplatīšana.  Informācijas tehnoloģijas ir zināšanu, metožu, paņēmienu un tehniskā aprīkojuma kopums, kas ar datora starpniecību nodrošina informācijas iegūšanu utt.  Skaitīšanas sistēmas:  Datorika Datorika ir zinātnes nozare, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu un apstrādi. To iedala vairākās nozarēs:  datorzinātne;  datorinženierija.  programminženierija;  informācijas tehnoloģijas;  informācijas sistēmas. Datorzinātne (computer science) ir zinātnes disciplīna, kas pēta datoru un datu apstrādes sistēmu uzbūves principus un to izmantošanu.  Datorzinātnes pētījumu jomā var izdalīt četras pamata sastāvdaļas:  skaitļošanas teorija;  algoritmi un datu struktūras;  programmēšanas metodoloģija un valodas;  datoru uzbūves elementi un arhitektūra.  Daži piemēri, kas raksturo datorzinātnes pētījumus:  mēģinājumi radīt optiskos datorus, kas elektrības vietā izmantotu gaismas signālus, un būtu būtiski ātrdarbīgāki;  mākslīgā intelekta pētīšana, lai radītu „saprātīgas” mašīnas;  paralēlu aprēķina algoritmu pētīšana, kas var palielināt informācijas apstrādes efektivitāti. Datorinženierija (computer engineering) ir datorikas nozare, kas ietver datoru aparatūras pamatprincipu izstrādi un projektēšanu. Datorinženierija ietver elektrotehnikas un datorzinātnes elementus, piemēram:  datora arhitektūra,  ļoti augstas integrācijas pakāpes shēmu, piemēram, jaunu procesoru projektēšana,  ciparu signālu apstrāde;  elektronika.  Daži piemēri, kas raksturo datorinženierijas sasniegumus:  bezvadu peles;  firmas Intel piedāvātie jaunie mikroprocesori;  zibatmiņas, kas var uzglabāt desmitiem megabaitus informācijas un ir daudz drošākas par disketēm. Rezultātā disketes vairs praktiski netiek lietotas. Programminženierija (software engineering) ir sistematizēta pieeja zinātnisko un tehnoloģisko zināšanu, metožu un pieredzes izmantošanai funkcionāli efektīvas programmatūras izstrādāšanas, testēšanas un ieviešanas procesā. Programminženierija nodarbojas ar tādiem jautājumiem[1], kā programmatūras:  projektēšana, lai izveidotu, piemēram, programmas struktūru;  veidošana, lietojot programmēšanas valodas;  testēšana, lai novērstu kļūdas;  uzturēšana programmatūra ekspluatācijas laikā. Daži piemēri, kas raksturo programminženierijas:  jaunas operētājsistēmas, piemēram, Windows 7 izveide;  atklātā pirmkoda programmatūras attīstība, piemēram, jaunas biroja paketes versijas OpenOffice.org 3.0 parādīšanās 2008. gadā. Informācijas tehnoloģija jeb informācijas un komunikāciju tehnoloģija (information technology, IT) ir zināšanu, metožu, paņēmienu un tehniskā aprīkojuma kopums, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību nodrošina jebkuras informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu. Informācijas tehnoloģiju lietošana tiek apskatīta skolās priekšmetā Informātika. Dzīvē tā ietver ļoti plašu lietojumu spektru, piemēram:  datoru lietošana dažādu uzdevumu veikšanai ikdienā;  mobilo telefonu lietošanas jomu paplašināšanās;  globālā tīmekļa lietošana;  datortīklu attīstība. Informācijas sistēma (information system) ir iekārtu, procedūru un personāla kopums, kas ir izveidots, strādā un tiek uzturēts, lai vāktu, uzkrātu, apstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju. Jautājumus, kas saistās ar informācijas sistēmu veidošanu un lietošanu, var iedalīt vairākās jomās:  attīstības stratēģija;  pārvaldība;  attīstība;  drošība. Kā piemēru informācijas sistēmai var apskatīt elektroniskās deklarēšanas sistēmu, kas ir izveidota valsts ieņēmumu dienestā. Tā satur tādus raksturīgus elementus, kā:  aparatūra, kas nepieciešama, lai uzglabātu, apstrādātu, pārraidītu informāciju;  datu bāze, kurā glabājas dati par cilvēku un uzņēmumu darbību;  cilvēki, kas apkalpo kā tehniku, tā klientus valsts ieņēmuma dienesta filiālēs.  Sistēmas izstrādāšanas galvenie posmi  Analīze, kuras laikā tiek izvirzīti mērķi un noskaidroti galvenie veicamie uzdevumi;  Projektēšana, kuras laikā tiek notekti uzdevumu risināšanas veidi un ceļi, kā arī izstrādāti darbu plāni un projekti;  Sistēmas veidošana, kas var ietvert aparatūras un programmatūras līdzekļu izvēli vai jaunas programmatūras izstrādi, ja tas ir nepieciešams;  Sistēmas testēšana un kļudu novēršana.  Datu tipa jēdziens  Vienkāršie tipi (pamattipi, standarta tipi). Ja mainīgā vērtība ir viens skaitlis, viens simbols vai viena no divām loģiskām vērtībām, tad mainīgais pieder pie kāda no vienkāršiem tipiem. Vienkārši tipi parasti iebūvēti programmēšanas valodās kā standarta tipi, piemēram:  Strukturētie tipi. Ar šo nosaukumu mēs apvienosim vairākas datu tipu grupas (Saliktie, strukturētie un datu struktūras), kurām raksturīga viena kopīga īpašība: vienam mainīgajam atbilst vairākas vienkāršas vērtības. Strukturētos datu tipus veido, pamatojoties uz vienkāršiem tipiem (tiek apvienoti viena vai vairāku dažādu tipu dati, tiek pievienota nepieciešama funkcionalitāte). Strukturētie datu tipi var būt iebūvēti programmēšanas valodās kā standarta tipi, var būt realizēti pieslēdzamās bibliotēkās, tos var veidot arī lietotāji (programmētāji).  Salikti (speciāli) tipi ir iebūvēti programmēšanas valodā; tie parasti apvieno vairākus pamattipa elementus; tiem definētas atbilstošas operācijas, funkcijas un procedūras. Piemēri:  Simbolu virkne (simbolu masīvs + funkcionalitāte: apakšvirkņu meklēšana, dzēšana, iestarpināšana, apvienošana; virknes pārveidošana skaitlī un atpakaļ