Jēdzienu "informācijas inženierija" {II) 1970. gadā ieviesa Klivs Finkelšteins (Clive Finkelstein) un Džeimss Martins (James Martin). Šīs metodes pamatā ir divas idejas:
informācijas inženierijas mērķis ir veidot informācijas sistēmas, kas reāli apmierina biznesa vajadzības. Lai to sasniegtu, informācijas inženierija sāk ar biznesa stratēģijas un tās seku analīzi. Tādejādi, informācijas inženierija darbojas pēc lejupejošas pieejas un nodrošina organizatorisku skatu uz biznesu un tā prasībām;
biznesa informācijas tehnoloģijai jābūt balstītam uz datu modeli, kas paredzēts biznesa procesu modelēšanai. Biznesa sistēmās funkcijas mainās vienlaicīgi ar cilvēku vēlmju (vajadzību) izmaiņām, savukārt, datu modelis mainās tikai līdz ar informācijas jēgas un svarīguma izmaiņām. Tāpēc informācijas inženierijas sistēmās tiek pieņemts, ka cilvēku vēlmes mainās straujāk, nekā dati, tāpēc datu modelis tajās ir stabilāks, nekā funkciju modelis.
Informācijas inženierijas pieejas modelis redzams 1. attēlā (nākamā lappuse). Sistēmas analīze tiek veikta divos virzienos - aktivitāšu virzienā (kreisajā pusē) un datu virzienā (labajā pusē)
Informācijas stratēģijas plānošanas (ISP) laikā tiek veikta pašreizējās biznesa situācijas, stratēģijas un vajadzību analīzi, un informācijas stratēģijas plāna noteikšanu. Šī plāna divas sastāvdaļas ir biznesa funkcijas, kas ietver sevī visas veicamās darbības, un interešu sfēras, kas ietver galvenās biznesa intereses. Šīs daļas ir cieši saistītas, jo, lai veiktu biznesa darbības, vispirms jāievāc informācija par interešu sfēru. Trešā ISP sastāvdaļa ir biznesa sfēras, kas ietver sevī attiecīgu biznesa funkciju un interešu sfēru apvienojumu.…
