Tiesā galvenās personas ir šefēņi, nevis tiesnesis. Nāvessods viduslaikos ir ikdienišķa parādība, viscienījamākais tā veids ir galvas nociršana ar zobenu, ko parasti piespriež muižniekiem. Visbiežāk kā soda mēru piemēro kāršanu, parasti zagļiem un laupītājiem. Burvjus, ķecerus un dedzinātājus parasti sadedzina; naudas viltotājiem lej rīklē izkausētu svinu; sazvērniekus soda ar pagarinātu sodu - vai nu pamazām nocērt pa loceklim, vai arī sarausta ar zirgiem. Par medīšanu svešos īpašumos nocērt roku, eksistē arī pārkāpumi, par kuriem izdur acis. Vecāku slepkavam dzīvam izgriež sirdi no krūtīm. Par dažādiem miesas bojājumiem parasti jāmaksā noteikta naudas summa, kas ir atšķirīga katras kārtas pārstāvjiem. Viens no visbiežākajiem pārkāpumiem ir izvarošanas, kas bieži notiek arī grupveidā, tomēr šo pārkāpumu pārāk bargi nesoda, jo tas pat tiek uzskatīts par sava veida pierādījumu tam, ka puisis beidzot ir kļuvis par īstu vīrieti. Savādāk ir tad, ja izvaro kādu augstdzimušu sievieti.1
Viduslaikos tiesā arī dzīvniekus, piemēram, Francijā, Orleānā pakārta kāda cūka, kas saplosījusi zīdaini, kā arī sadedzināts kāds gailis kā "velna pilns", jo viņš izdējis olu.…