Institūciju ietekme uz politiku, reformu ietekme

Politiskās institūcijas (kā partijas, likumdevējs un valdība) veido ietvaru, kurā valstis parasti tiek analizētas un salīdzinātas. Tomēr koncepts „institūcijas” politikas zinātnē ir ļoti nenoteikts un nav konsenss attiecībā uz to, ko tas aptver.1 Bo Rotšteins [Bo Rothstein] piedāvā plašu politisko institūciju skaidrojumu apgalvojot, ka tie ir „spēles noteikumi”, kas ietver gan formālus, gan neformālus noteikumus (paradumi, sociālas normas). Tomēr autors atzīst, ka, lai gan neformālus noteikumus nevar neņemt vērā, taču tā koncepts riskē kļūt pārāk neskaidrs. Tāpēc tiek izvirzīts jauns skaidrojums – politiskās institūcijas ietver standarta procedūru izpildi, kas nozīmē noteikumus (kuri ir politiski), kuriem piekrīt un kurus izpilda (neatkarīgi no tā, vai tie ir formāli vai neformāli pieņemti).2

Politikas zinātnē tradicionāli uzsvars ir bijis uz to, ka institūcijas pirmkārt ir organizācijas. Noteikumi ir daļa no institucionālā procesa, bet noteikumi un procedūras politikā kļūst pielietojamas tikai caur organizācijām, jo noteikumus ir jāpiemēro daudziem cilvēkiem, kuri nav piedalījušies lēmumu pieņemšanā. Organizācijai, kuras autoritāti indivīdi atzīst, ir jāleģitimizē noteikumus un procedūras.3 Taču arvien vairāk pēdējo dekāžu laikā politisko institūciju izpētē tiek likts uzsvars uz neformālā institūcijām (piemēram, dažādiem tīkliem, normām, vērtībām), kas ietekmē institūciju veidošanos un funkcionēšanu.4

Attiecībā uz politiskajām institūcijām būtisks ir institucionalizācijas jautājums.
…