Labdabīgā drošība reģionā nenozīmē, ka nepastāv strīdi starp valstīm un pozīcijām. Daži ir teritoriāli, resursu, minoritāšu jautājumu strīdi vai starpvalstu konflikti pastāv Eiropā. Tomēr līdz šim brīdi multilaterālās konfliktu rezolūcijas un konfliktu menedžēšanas mehānismi ir ļāvuši izvairīties no saspringuma tik tālu, ka tas novestu pie bruņota konflikta, tāpat tiek sagaidīts, ka drošības un stabilitātes rezolūcijas dos savu iespaidu arī nākotnē. Potenciālais konflikts, kas uzskatāms par iekšēju, bet arī varētu nosaukt par starpvalstu, pastāv lielākoties neintegrētā Eiropas daļā, kas galvenokārt sastāv no bijušām komunistiskām valstīm Centrālajā, Austrum un Dienvideiropā. Pretēji, integrētās valstis, ko galvenokārt veido NATO un ES dalībvalstis, ir sasniegušas augstu politiskās un ekonomiskās integritātes līmeni, kas noved pie īstas komūnas drošības situācijas – pie reģiona, kurā karš nevar būt uzskatīts par konflikta risināšanas metodi.
Labvēlīgā drošības vide reprezentē pilnīgas pārmaiņas no tā, kas tiek uzskatīts par dabiskās valsts modeli Eiropā un modernu valsti. Galvenā atšķirība starp pēckara situāciju un vēsturisko modeli ir tāda, ka ASV caur NATO radīšanu, denacionalizēja aizsardzību Eiropas kontinenta daļā, iznesot to ārpus Padomju Savienības zonas. …