Mūsdienās viens no lielākajiem izaicinājumiem ES ir aizstāvēt ar kopējiem spēkiem sevi un savas intereses pasaules mērogā. Taču šobrīd Eiropas Savienība nav nemaz tik vienota. Tā sastāv no 27 dalībvalstīm, kuras vēl sīkāk varētu iedalīt vecajās un jaunajās, un to materiālais stāvoklis ir stipri diferencēts. Kā arī domāšana un nacionālās intereses ir pietiekoši atšķirīgas vecu un jauno valstu starpā, kas būtiski sarežģī svarīgu lēmumu pieņemšanu, lai tie būtu vienlīdz izdevīgi visām dalībvalstīm.
Pēc aukstā kara beigām un globalizācijas laikmeta aizsākumā Eiropas problēmas un izaicinājumi ir sapinušies mezglā, kurš pastāvošo iespēju robežās ir ļoti grūti atšķetināms. Kopīgās valūtas ieviešana, uzsāktā ES paplašināšanās uz Austrumiem, pēdējās ES Komisijas krīze, Eiropas Parlamenta un tā vēlēšanu ierobežotais akcepts, kopējās drošības un ārpolitikas attīstība ne tikai definē sasniegto, bet arī nosaka izaicinājumus, kuri būs jāpārvar nākotnē.1 Kaut arī Eiropieši apvienojās ekonomikas, politikas un sociālajās jomas, lai atvieglotu savu dzīvi un uzlabotu dzīves līmeni, tomēr ES kā jebkurā lietā šai pasaulē ir arī savi trūkumi.
Donorvalstis - iemaksā budžetā vairāk, saņem atpakaļ mazāk. Budžetā Tērētājvalstis iemaksā budžetā mazāk, bet saņem atpakaļ vairāk ( Īrija, Grieķija, Portugāle, Spānija).…