Likumā var tikt paredzēta gan legālā cesija bez jebkādiem nosacījumiem par atlīdzību autoram, gan arī var tikt noteikts, ka autors saņem atlīdzību saskaņā ar noslēgto līgumu vai uz likuma pamata.16
2.4. Intelektuālā īpašuma atsavināšana bez izsoles
Intelektuālā īpašuma tiesībās atsavināts tiek ne pats īpašums, bet tieši tiesības uz to. Tiesību uz īpašumu atsavināšanu mēdz dēvēt arī par nodošanu. Tiesību nodošana, lai cik savādi tas varētu šķist, ir viena no īpašnieka tiesībām, kas atzīstama par aizsargājamā objekta izmantošanas veidu.
“Viens no ekonomiskās attīstības sasnieguma līdzekļiem ir tehnoloģiju nodošana un iegūšana uz komerciāla pamata… Pastāv trīs galvenie juridiskie paņēmieni, kurus var izmantot tehnoloģiju nodošanai un iegūšanai uz komerciālā pamata. Pirmais – visu īpašnieka tiesību pārdošana citām fiziskām vai juridiskām personām… Otrais – licencēšana… Trešais attiecas uz zinātības (know-how) nodošanu un iegūšanu.17
Nodošanas ideja atspoguļojas arī Latvijas likumu normās. Intelektuālā īpašuma aizsardzības likumi paredz galvenokārt divus galvenos tiesību atsavināšanas veidus: 1) tiesību nodošana pilnā apjomā, kas pēc būtības uz tiesību atsavināšana un, respektīvi, tiesību pāreja, īpašnieka maiņa, un 2) daļēja tiesību nodošana jeb lietošanas tiesību nodošana ar licences līgumu un nomas līgumu, kuras dēļ sākotnējais īpašnieks nezaudē savas īpašuma tiesības. Bez tam atsevišķi jānošķir nodošana ķīlā.
Tiesību atsavināšana ir iespējama jebkurā to esamības laikā, proti: 1) tiesību atsavināšana pirms pieteikuma iesniegšanas (tiesību uz nepieteiktu objektu atsavināšana), 2) tiesību atsavināšana pieteikuma izskatīšanas posmā (tiesību uz pieteikumu jeb pieteiktu objektu atsavināšana) un 3) tiesību atsavināšana pēc tiesību piešķiršanas (tiesību uz aizsargātu objektu atsavināšana).18
…
