Intelektuālās attīstības tests vecāko klašu audzēkņiem un abiturientiem

Rokasgrāmata paredzēta skolu psihologiem un zinātniskiem darbiniekiem psiholoģijas jomā.
Tests ietver sevī uzdevumu kopu, ar kuru palīdzību ir iespējams noskaidrot 10. – 11. klašu audzēkņu un abiturientu intelektuālās attīstības līmeni.


Jaunais Krievijas Izglītības akadēmijas Psiholoģijas institūta Diagnostikas un psihiskās attīstības korekcijas laboratorijas darbinieku intelektuālās attīstības tests paredzēts vecāko klašu audzēkņiem un abiturientiem. Sastādot šo testu, tika ņemti vērā, tālāk attīstīti un pilnveidoti iepriekšējā skolnieku intelektuālā attīstības testā1 izmantotie diagnosticēšanas metodiku konstruēšanas principi. Tie ir normatīvās diagnostikas principi, kas orientēta uz sociāli–psiholoģiskiem normatīviem, atšķirībā no diagnostikas, kas ir orientēta uz statistiskiem normatīviem.
Šis tests atšķiras no tradicionāliem testiem ar to, ka testa uzdevumos ir iekļauti tikai tie jēdzieni un intelektuālās darbības, kuras ir reprezentētas skolas mācību programmās. Atšķirībā no tradicionāliem intelekta testiem, kuros jēdzienu atlasē autori pamatā balstījās uz personīgo pieredzi un intuīciju (pārbaudot savas izstrādnes ar praksi), IAT autori balstījās uz atziņu, ka skolas apmācība iepriekš nosaka jaunās paaudzes intelektuālo attīstību. T.i. skolas programmas (satur) iekļauj sevī tās prasības, kas audzēkņiem tiek izvirzītas kā obligātas. Prasību apguve demonstrē to pieejamību visiem psihiski normāliem bērniem.
Protams, nevar noliegt to, ka arī ārpus skolas ir iespēja iegūt sabiedriski nozīmīgas zināšanas un prasmes, taču tikai skolā tās tiek iemācītas, balstoties uz zinātniskiem pamatiem un ievērojot pasniegšanas stingro secību. Te var būt runa tikai par kopējas informētības paplašināšanos. Tas tika ņemts vērā un šim nolūkam tika izstrādāts viens speciāls palīgtests.
Uzdevumu jēdzieniska satura atlasē piedalījās skolotāji ar bagātu pieredzi un metodisti. Tika analizētas 9. – 11. klašu mācību programmas un grāmatas. Testa uzdevumos iekļauto jēdzienu un intelektuālo darbību uzskaitījums (saraksts) parāda to, ko var uzskatīt par sociāli – psiholoģisko normatīvu (SPN). Protams, tests neatbilst pilnībā vēlamam ideālam, taču iekļauj sevī atlasītu pēc rūpīgam pārdomām to, kas ir ietverts skolas programmās un veido vecāko klašu audzēkņu garīgās attīstības pamatu.
Pēc šāda principa veidots IAT tests ietver sevī citādākus, atšķirīgus no tradicionālo testu diagnostisko datu ievākšanas un apstrādes veidus, atsakoties no statistiskās normas kā galvenā individuālo un grupas datu vērtēšanas kritērija, tuvojoties sociāli – psiholoģiskā kritērija normatīvam. Citiem vārdiem sakot, nosakot kāda vecāko klašu skolnieka vai abiturienta sekmīgumu, nav nepieciešams griezties pie visas grupas kopumā vai izlasē. Nepieciešams tikai salīdzināt iegūtos datus ar kopējo uzdevumu skaitu testā. Arī tiek noteikts katra pārbaudāmā veikums katrā palīgtestā. Autoriem ir viņu pašu aprobēts nesarežģīts paņēmiens, ar kura palīdzību var salīdzināt iegūtos datus ar sociāli – psiholoģiskā kritērija normatīvu izlasē kopumā.
IAT testā ir vēl viena svarīga pazīme, kas atšķir to no tradicionāliem testiem: uzdevumi tika izstrādāti tādā veidā, lai dažādas loģiskas un loģiski – funkcionālās attieksmes tiktu reprezentētas daudz maz vienmērīgi. Pie tam, uzdevumos aptuveni vienādās daļās ir doti jēdzieni no trijiem mācību cikliem: dabas zinātnes, fizikas – matemātikas un sabiedriski humanitārajā ciklā. Tas ļauj vispusīgi un padziļināti analizēt testa rezultātus: uzskaitīt ne vien kopējo izpildīto un neizpildīto uzdevumu skaitu, bet arī noteikt, cik labi vai slikti testējamie spēj veikt atsevišķas loģiskas operācijas, to vai citu mācību ciklu jēdzienus.
IAT ietver sevī 9 palīgtestu uzdevumu kopumu: informētība, dubultās analoģijas (1.daļa), instrukciju izpratne, klasifikācijas, vispārinājumi, loģiskās shēmas, skaitliskās likumsakarības, telpiskie priekšstati, dubultās analoģijas (2.daļa). Testa aprobācija tika veikta daudzās Krievijas pilsētu 10. – 11. klašu skolēnu un abiturientu kopu izlasēs. Pavisam eksperimentā piedalījās 500 vecāko klašu skolēnu un abiturientu.
Testa materiāli sastāv no divām burtnīcām, kuras atbilst divām paralēlām formām A un B. Testa drošums tika noteikts otrreizējā atkārtotā testēšanā pēc 14 dienām (izmantojot citu formu). Atsevišķu palīgtestu rangu korelācijas koeficienti iekļaujas robežās no 0,62 līdz 0,77. Kopējai ballei rAB = 0,74. Šie koeficienti norāda uz A un B formas ekvivalentumu. Nozīmīguma līmenis minētiem koeficientiem p  0,001.
Tika noteikts vēl viens ticamības veids – homogēnums, t.i. tika aprēķināti korelācijas koeficienti uzdevumu pāriem katrā subtestā. To robežas ir no 0,98 līdz 0,99 (abām formām).
Testa validitāte tika noteikta gan salīdzinot tā izpildes veiksmīgumu ar skolas sekmēm, gan ar to, cik veiksmīga bija iestāšanās augstskolā. Testa rangu un skolas sekmju korelācijas koeficienti (forma A un forma B) ir aptuveni r = 0,40 (p  0,001); korelācijas starp testu un augstskolā iestāšanas veiksmīguma rezultātu ir 0,70 (p  0,001).
Augstāk minētie dati ļauj secināt, ka intelektuālās attīstības tests abiturientiem un vecāku klašu audzēkņiem atbilst augstiem statistiskiem kritērijiem, tāpat kā jebkurš diagnosticējošs tests.
Lai tests tiktu veikts pareizi, nepieciešams strikti ievērot instrukcijas, kontrolēt palīgtestu izpildes laiku (ar hronometra palīdzību), nepalīdzēt testējamajiem uzdevumu izpildē. Ja testēšana tiek veikta grupā, noteikti jāpiedalās diviem eksperimentētājiem. Viens no tiem lasa priekšā instrukcijas un seko testēšanas laikam, otrs novēro testējamos, novēršot instrukciju pārkāpšanu.
Pirms testēšanas eksperimentētājs paskaidro testa mērķi un veido testējamiem atbilstošu noskaņojumu. To viņš dara, vēršoties pie testējamajiem ar vārdiem:
“Tūlīt jums tiks piedāvāti uzdevumi, ar kuru palīdzību var noteikt jūsu individuālās psiholoģiskās īpatnības. Testēšanas rezultāti ļauj labāk izprast sevi, savas tieksmes un prasmi risināt dažāda veida uzdevumus. Tas jums palīdzēs izvēlēties turpmākās izglītības virzienu un profesiju.
Jūs pildīsies palīgtestus, kuros iekļauti dažādu veidu uzdevumi. Pirms katra subtesta tiek dots uzdevuma apraksts un ar piemēriem paskaidrots risinājums. Katra palīgtesta izpildei ir atvēlēts noteikts laiks. Sākt un beigt darbu varēs tikai pēc komandas. Visi uzdevumi jāpilda secībā pēc kārtas. Nekavējieties pārāk ilgi pie viena uzdevuma. Centieties strādāt ātri un bez kļūdām.
Testa burtnīcā rakstīt neko nedrīkst! Visas atbildes jāraksta atbilžu veidlapās”.
Pēc instrukcijas nolasīšanas eksperimentētājs izsniedz testa burtnīcas un atbilžu veidlapas un lūdz atbilžu veidlapās aizpildīt tās ailes, kurās jāuzraksta testējamā vārds, uzvārds, testēšanas dienas datums, klases un skolas numurs. Izkontrolējot aiļu aizpildīšanas pareizību, eksperimentētājs lūdz atlikt malā pildspalvas un uzmanīgi klausīties viņā. Tad nolasa pirmā palīgtesta instrukciju un paskaidro piemērus. Tad pajautā, vai viss ir skaidrs un vai ir jautājumi. Lai testēšanas apstākļi vienmēr būtu vienādi, atbildot uz jautājumiem, eksperimentētājam vajag pārlasīt to instrukcijas daļu vai teikumu, kas atbild uz uzdoto jautājumu. Pēc tam tiek dota komanda pāršķirt lapu un sākt pildīt palīgtesta uzdevumus. Eksperimentētājam neuzkrītoši jāieslēdz hronometrs (lai nenovērstu testējamo uzmanību no testa pildīšanas un neradot lieku sasprindzinājumu).
Pēc palīgtestam atvēlētā laika beigām eksperimentētājs, strikti pasakot “stop”, pārtrauc testējamo darbu, liek nolikt malā pildspalvas un sāk lasīt nākamā palīgtesta instrukciju.
Testēšanas laikā jākontrolē, vai testējamie pareizi pāršķir lappuses un vai izpilda citus eksperimentētāja norādījumus.
Veicot testēšanu, īpaša uzmanība jāpievērš 3.spalīgtestam, kura nosaukums ir “Instrukciju izpratne”. Ar šā testa palīdzību tiek diagnosticēta psihes formāli dinamiskā puse (ātrums, darbības temps). Tam ir izstrādāta atsevišķa atbilžu veidlapa. Pētāmais saņem šo veidlapu kopā ar citiem testa materiāliem. Pirms 3.palīgtesta instrukcijas nolasīšanas eksperimentētājs lūdz testējamos uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu uz atbilžu lapas. Pēc 3. palīgtesta izpildīšanas atbilžu veidlapa tiek savākta. Tas tiek tādēļ, lai testējamajam liegtu iespēju vēlreiz atgriezties pie 3. palīgtesta uzdevumiem, ja testējamais nākamos testus beidz aizpildīt agrāk par noteikto laiku.

Testa rezultātu apstrāde
Testa rezultāti tiek apstrādāti kvalitatīvi un kvantitatīvi. Iespējama individuālā un grupas datu analīze.

Kvantitatīva apstrāde
1. Katra palīgtesta individuālie rādītāji (izņemot 3. palīgtestu “Instrukciju izpratne” un 5.palīgtestu “Vispārinājums”) tiek aprēķināti, saskaitot pareizo atbilžu skaitu. Piemēram, ja testējamais 1. palīgtestā pareizi ir atrisinājis 15 uzdevumus, tad viņa iegūto baļļu skaits šajā palīgtestā būs 15.
Palīgtests “Instrukciju izpratne” tiek vērsts uz tādu īpašību atklāšanu, kā dinamiskums, ātrums, darbības temps. Tas tiek apstrādāts šādi: tiek saskaitītas visas pareizās atbildes un aprēķināta to izteiksme procentos attiecībā pret visām palīgtesta atbildēm, kuru kopējais skaits tiek pieņemts par 100%. Ja pareizo atbilžu skaits ir no 91 līdz 100%, tad var teikt, ka pētāmais ietilpst dinamiski (ātri) darbojošos skaitā; ja ir izpildīti 71 – 90% uzdevumu, tad pētāmais ietilpst augstāk par vidējo (tuvāk augstākai) grupā; grupa, kurā pētāmie pareizi atbildējuši 31 – 70% uzdevumu ietilpst cilvēki ar vidēji ātrām darbības īpašībām; no 11 līdz 30% uzdevumu izpildījušie ir zemāk par vidējām darbības īpašībām (tuvāk lēnīgiem); lēnīgie, savukārt, izpilda no 0 līdz 10% uzdevumu.
Palīgtesta “Vispārinājums” rezultāti tiek vērtēti atkarībā no vispārinājuma kvalitātes ar 2 ballēm, 1 balli un 0. Lai apstrādātu iegūtās atbildes nepieciešams izmantot aptuveno atbilžu tabulas, kas tiek dotas noteikumu grāmatas beigu daļā. 2 baļļu atbildes tabulā tiek dotas pietiekamā daudzumā. Tikai tās atbildes, kuras dotas tabulā un sinonīmi var būt vērtētas ar 2 ballēm. Svarīgi atcerēties, ka 2 balles var iegūt tikai tādas atbildes, kuras tiek apkopotas pēc kopējām pazīmēm, norādot uz konkrētām pazīmēm acīmredzamām atšķirībām, tiek norādīti klasificēšanas kritēriji.
Atbilžu tabulā ar 1 balli uzskaitītas tādas atbildes, kuras nav tik pilnīgas, kā ar 2 ballēm vērtētas, jo pētāmajiem ir lielākas izvēles iespējas. Pēc loģiskas analīzes ar 1 balli var novērtēt atbildes, kuras atšķiras no tabulā minētām. Pie tam jāņem vērā, ka 1 balli iegūst atbildes, kuras ietver sevī vai nu plašas kategoriju apkopojumus (tikai pēc sugas), vai arī ļoti šaurus vispārinājumus. Nepareizās atbildes tiek vērtētas ar nulles balli. Šādu atbilžu piemēri tiek doti tabulās.
5.subtestā iespējamais maksimālais baļļu skaits ir 40.
2. Kopumā visos subtestos iegūto baļļu kopsumma, izņemot 3.subtestu “Instrukciju izpratne”, ir individuāli iegūtā rezultāta rādītājs.
Pēc autoru ieceres, tests kopumā tiek uzskatīts par normatīvu (to zināšanu un prasmju lokā, kas paredzēts skolas programmā). Ar to tiek salīdzināts reāli izpildīto uzdevumu skaits. Tiek noteikti pareizi izpildīto uzdevumu procenti, un tas nosaka testējamā darba kvantitatīvo pusi.
Maksimālais baļļu skaits, ko var iegūt testējamais, ir 152 (bez 3.subtesta “Instrukciju izpratne”, kā jau tika minēts iepriekš). Tieši attiecībā uz šo baļļu skaitu tiek aprēķināti testējamā faktiski pareizi izpildīto uzdevumu procenti. Piemēram, ja testējamais ir ieguvis testā kopējo baļļu skaitu 76, tad var teikt, ka testējamais testā ieliktam sociāli psiholoģiskam normatīvam tuvojas tikai uz 50%. Tabulā tiek atspoguļota testa aptuveno individuālo rādītāju skala.
3. Lai analizētu grupas datus atbilstību sociāli psiholoģiskam normatīvam, testējamie pēc testā iegūtiem rezultātiem dalās 5 apakšgrupās:
1.Vissekmīgākie – 10% no visiem testējamiem;
2.Gandrīz sekmīgie – 20% no visiem testējamiem;
3.Vidēji sekmīgie – 40% no visiem testējamiem;
4.Maz sekmīgie – 20% no visiem testējamiem;
5.Vismazāk sekmīgie – 10% no visiem testējamiem.
Katrai apakšgrupai tiek aprēķināts pareizi izpildīto uzdevumu vidējais procents. Tiek zīmēta koordinātu sistēma, kur uz abscisas ass atzīmē apakšgrupu numurus, bet uz ordinātu ass – katras grupas pareizi izpildīto uzdevumu procentus. Pēc attiecīgo punktu atzīmēšanas tiek zīmēts grafiks, kurš atspoguļo katras grupas pietuvošanos sociāli psiholoģiskam normatīvam.
Tāda paša veida datu apstrādi var pielietot arī atsevišķu palīgtestu rezultātiem. Tādā veidā iegūtie grafiki ļauj iegūt pārskatāmu salīdzinājumu gan visa testa izpildē kopumā, gan atsevišķos palīgtestos kā vienai klasei, tā arī dažādām klasēm.…