Intelektuālais īpašums ir pilnīgas varas tiesības pār bezķermeniskām lietām – garīgas darbības produktiem, lietām, kuras rodas cilvēka intelektuālās darbības rezultātā, tiesības valdīt un lietot tās, iegūt no tām visus iespējamos labumus, rīkoties ar tām un noteiktā kārtībā atprasīt tās atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Intelektuālā īpašuma jēdziena saturs ir: plašā nozīmē – rūpnieciskā īpašuma un intelektuālā īpašuma tiesības; šaurā nozīmē – autortiesības un blakustiesības.
Angļu – sakšu tiesību sistēma par intelektuālo īpašumu atzīst tādu īpašumu, kuram ir atsavināms raksturs. Ar to saprot, ka angļu – sakšu tiesību sistēmā nepastāv autora morālās tiesības. Šajā tiesību sistēmā pastāv intelektuālā īpašuma veidi, kuri ir neierobežoti laikā, kā arī intelektuālā īpašuma veidi, kuri ir ierobežoti laikā līdz pēdējam taisnās lejupejošās līnijas mantiniekam. Pastāv arī tādi intelektuālā īpašuma veidi, kuri ir noteikti līdz viena cilvēka dzīves beigām vai uz noteiktu gadu skaitu, kā arī periodu.
2. Darbs: jēdziens un pazīmes.
Darbs ir fiziskas personas intelektuālās darbības produkts, kas iemiesojies materializētā formā. Daudzu valstu likumdošana runā par literāriem, mākslas un zinātniskiem darbiem, taču šie jēdzieni tiek lietoti ļoti plašā nozīmē, visbiežāk tiem pievieno skaidrojošu konkrēto darbu sarakstu. Radošas intelektuālās darbības produkti, kas nav ieguvuši materializētu formu, nav darbi. Jēdziens darbs tiek izmantots arī, lai nošķirtu autora intelektuālā darba rezultātu, ko aizsargā autortiesības no tāda, kuru aizsargāt nav autortiesību uzdevums.…