Teritorijas žesti izpaužas tad, kad cilvēki atbalstās pret citiem cilvēkiem vai priekšmetiem, lai parādītu teritoriālas pretenzijas pret šo priekšmetu vai personu. Tomēr ir viegli radīt apjukumu, atbalstoties pret cita cilvēka īpašumu, apsēžoties uz tā vai lietot to bez viņa atļaujas.
Īpašuma žestus pastāvīgi visvairāk lieto vadošie darbinieki. Ir ticis novērots, ka darbinieki, kuri nesen iecelti vadošā amatā, pēkšņi sāk lietot šos žestus, lai gan ie reti tos lietojuši pirms paaugstināšanas amatā (pār krēslu pārmestas kājas, atgāsties krēslā un pārlikt vienu kāju pār krēsla balstu). Sarunas gaitā šie žesti var būt diezgan kaitonoši, un ir svarīgi, lai cilvēks ieņemtu citu pozu.
“Atspoguļošana” ir līdzeklis, ar kura palīdzību viens cilvēks paziņo otram, ka pielrīt viņa idejām un attieksmei. Ar šo paņēmienu viens bez vārdiem saka otram: “Kā tu redzi, es domāju tāpat kā tu, tāpēc es kopēju tavu pozu un žestus”. Šāda kopēšana notiek starp draugiem vai cilvēkiem ar vienādu sabiedrisko stāvokli, kuriem ir vienādas domas un izjūtas. Tas ir veids, kādā citi paziņo mums, ka viņi mums piekrīt vai ka mēa viņiem patīkam. Šādi ir iespējams arī ietekmēt sarunas iznākumu
Vēsturiski ķermeņa noliekšana citas personas priekšā ir lietota kā priekšnieka/pasotā attiecību nodibināšanas līdzeklis. Pretēji daudzi uzskatam, augumā garāki cilvēki ir ietekmīgāki nekā nelieli, taču var arī izādīties, ka garā augums ir trūkums dažos tiešo sarunu gadījumos, kad jārunā “vienādā līmenī” vai “aci pret aci”. Bet pastāv arī apstākļi, kuros ķermeņa novietošana zemāk var būt kā dominējošs signāls (kad cilvēks atkrīt un ērti iekārtojas krēslā cita cilvēka mājās, kamēr saimnieks stāv kājās). Pilnīga citas personas teritorijas ignorēšana rada iespaidu par dominējošu vai agresīvu attieskmi. Cilvēks vienmēr jutīs pārākumu savā teritorijā, it īpaši savās mājās.
…
