Mēs dzīvojam strauju pārmaiņu laikā un ikvienam no mums pašam sevī, attīstot radošo patstāvību, uzdrīkstēšanos, iecietību un cieņu pret citiem cilvēkiem un viņu uzskatiem, atbildību pašdisciplīnu. Šo un daudzu citu personības kvalitāšu attīstību veicina interaktīvās mācīšanās stils, kura pamatā ir skolotāja un skolēna sadarbība mācību mērķu sasniegšanas nolūkā. „Skolēns gūst daudzveidīgu izglītošanās darba pieredzi – viņš mācās izpildot, atklājot, risinot problēmas. Skolēns pakāpeniski izkopj prasmes patstāvīgi plānot, organizēt, īstenot mācīšanos un uzņemties atbildību par savu izglītību. Ja nepieciešams, skolēns var atrast palīdzību un konsultēties, kā arī dot padomu un palīdzēt citiem.” [3,11]
Nepieciešams nedaudz raksturot mūsu izpratni par demokrātisku jeb demokrātijas izglītību. Tā ir izglītošanas stila paradigmas maiņa. Tādēļ būtu jāpamato pāreja no izglītības kā zināšanu nodošanas izpratnes uz problēmcentrētas izglītības izpratni, kurā notiek sadarbība starp skolēnu un skolotāju. Reālā izglītības situācijā visbiežāk tiek īstenots šāds ideju ansamblis:
Visu cilvēces attīstības gaitā apgūto zināšanu ietvaros eksistē konkrēts zināšanu kopums, kuru var nosaukt par „pamatzināšanām”, - tas jāzina visiem;
Cilvēka pilnvērtīga dzīve sabiedrībā ir atkarīga no apgūtā „pamatzināšanu” apjoma un spējas tās aktualizēt dažādās dzīves situācijās;
Skolas pienākums ir dot skolēniem pēc iespējas vairāk „pamatzināšanu”.
Daudzi un dažādi sociālie pētījumi pasaulē apliecina to, ka skolēnu sekmju līmenis ir atkarīgs no tā, vai viņi redz mācību procesa jēgu, vai jūt mācību vielas saikni, ar savu nākotni vai ne.”[2,8] Izglītotību raksturo arī nemitīgas rūpes par savu pilnveidošanos – nepārtraukta pašizglītība, kā ar savu zināšanu un prasmju perspektīvas apzināšanās. Nākotnes virzība, drosme pieņemt nākotnes izaicinājumu ir ļoti svarīgs demokrātiskās izglītības priekšnosacījums.…
