Interferometrs ir mērierīce, ko izmanto viļņu interferences mērīšanai. To izmanto, lai mērītu gan skaņas, gan elektromagnētiskos viļņus (ultravioletās gaismas, redzamās gaismas un infrasarkanā spektra reģiona, un dažāda garuma radio viļņus). Interferometriem ir visai plašs pielietojums. Gan skaņas, gan radiointerferometrus izmanto, lai mērītu attālumus starp koherentiem viļņiem, vai attālumu starp raidītāju un uztvērēju. Visplašāk izmanto optisko interferometru, ko izmanto, lai mērītu viļņu garuma spektrālās līnijas, absolūto un relatīvo garumu, gaismas laušanu dažādās vielās, kā arī lai kontrolētu optisko komponentu un dažādu metālu apstrādes kvalitāti (sīkas deformācijas) un citur. Optiskajiem interferometriem ir nozīmīga loma fizikālo mērvienību precīzā noteikšanā. Izmantojot interferometru, precizēja garuma vienības metra etalonu, izsakot to ar gaismas viļņa garumu. Par metru pieņēma tādu garumu, kurā 1 650 763,73 reizes ietilpa kriptona atomu izstarotās oranžas gaismas viļņa garums lKr . Tagad šis metra etalons ir nomainīts ar vēl precīzāku (metrs ir ceļa garums, ko gaisma vakuumā noiet 1/299 792 458 sekundes laikā).Interferometru optiskās shēmas ir dažādas. Taču vienmēr ar tām iegūst koherentus gaismas kūļus un reģistrē to interferences ainu pēc tam, kad ir radusies gaismas noieto optisko ceļu starpība.
Darbības princips visiem interferometriem ir vienāds un tas atšķiras tikai ar koherentu viļņu iegūšanas metodēm un kāda vērtība tiek mērīta.
…
