Intervija

1. Intervijas jēdziens un būtība
“Par interviju sauc starppersonu lomu spēli, kurā viena persona (intervētājs) uzdod intervējamai personai (respondentam) jautājumus, kas sagatavoti tā, lai tiktu iegūta informācija, kas saistīta ar pētījuma problēmām.” 1
Tādā kārtā var atzīmēt, ka intervija, atšķirībā no aptaujas, tieši paredz aktīvu abu pušu iesaistīšanos problēmas apspriešanā.
“Intervija ir sociālās informācijas iegūšanas metode, kuras pamatā ir verbāla sociāli psiholoģiska mijedarbība starp intervētāju un respondentu vai respondentiem.
Intervēšana ir tāds indivīdu saskarsmes veids, kam raksturīgs divu personu kontakts, kura mērķis ir iegūt noteiktu informāciju. Divu personu saskarsmes laikā noris izziņas process.” 2
“Ja pētījuma ietvaros nepieciešams iegūt informāciju par apjomīgiem, sarežģītiem jautājumiem, tad intervija var izrādīties efektīvāks instruments nekā aptauja. Interviju lietošana paredz visai detalizētas informācijas savākšanu, precizējumus, kā arī atkārtotu tikšanos ar intervējamo personu. Intervijas laikā var arī iegūt informāciju par respondenta attieksmi, izturēšanos, noskaņojumu utt.” 3
Tas liecina par šī intervijas efektivitāti, jo pēc savas būtības tā ir “elastīga” un spēj pielāgoties izmaiņām, kā arī iegūt ne tikai virspusēju atbildi, bet gan dziļu un pamatotu.
“Kā novērtējis Brigs (Briggs, 1986), sociālo zinātņu pētījumos 90% gadījumos tiek lietotas intervijas. Šis īpatsvars, iespējams, ir mazāks psiholoģijas un izglītības zinātnē, tomēr Briga vertējums neapšaubami liecina, ka intervijas ir svarīga pētniecības metode. Intervija ir kā “.. ierīce stāstījuma ierosināšanai.” (Holstein, Gubrium, 1995, p. 25). Parasti intervija nav respondenta vesels nepārtraukts stastījums, bet gan atbilžu sērija uz pētnieka jautājumiem vai rosinājumiem turpināt stāstījumu (“Pastāstiet kaut ko vairāk par to.”).” 4
Tas varētu būt saistīts ar daudziem faktoriem. Pirmkārt, intervijas laikā respondents jūt savu lielāko nozīmību, atbildot uz jautājumu un izsakot savu viedokli, nevis tikai atzīmējot vajadzīgo variantu, kurš bieži pat neatbilst viņa uzskatiem. Tas, savukārt, ļauj uzskatīt, ka viņa sniegtas atbildes būs patiesākas. Otrkārt, pateicoties intervētāja profesionalitātei, var tikt sniegti tiešām nozīmīgi dati.
…