2.Latvijas ģeoloģiskā uzbūve.
Zemes ģeoloģiskā uzbūve nosaka vienu no cilvēces svarīgāko dabas resursu – derīgo izrakteņu sastopamību. Latvijas teritorijas ģeoloģiskās uzbūves un attīstības īpatnības nosaka tās atrašanās Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā. Kristāliskais pamatklintājs ieguļ 400-1800 m dziļumā. To veido galvenokārt arhaja un proterozoja kristāliskie slānekļi, gneisi, granīti un anortozīti. Nogulumiežu sega ir veidojusies paleozojā, dažviet sastopami arī mezozoja nogulumi. Kvartāra nogulumu sega, ko veido galvenokārt glacigēnie (morēnas) un ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, ir līdz 302 m bieza. Kvartāra perioda pēcleduslaikmetā ir norisinājusies diezgan intensīva kūdras, saldūdens kaļķiežu, sapropeļa un dažu citu nogulumu, kā arī augsnes segas veidošanās.
Reljefs Virsmas reljefs ir veidojies galvenokārt pēdējā leduslaikmetā. Lielāko daļu Latvijas teritorijas virsmas klāj ledāja nogulumi, veidojot virsmas reljefu - gan dažādas makroformas, galvenokārt augstienes un zemienes, gan nelielus paugurus un ieplakas. Salīdzinoši nesen - pēdējo Baltijas jūras attīstības stadiju laikā - veidojusies jūras piekrastes daļa. Līdz 120 m virs jūras līmeņa atrodas 75,8%, virs 120 m - 24,2% Latvijas teritorijas. Vidējais virsas augstums sasniedz 87,2 m v.j.l. Augstākā virsotne ir Gaiziņkalns - 311,6 m.
Hidrogrāfiskais tīkls Nokrišņu pārsvars pār iztvaikošanu un reljefa īpatnības nodrošina labi attīstītu hidrogrāfisko tīklu. Latvijā ir vairāk nekā 12,4 tūkst. upju, kuru kopgarums pārsniedz 38 tūkst. km. Vidējais upju tīkla blīvums ir apmēram 600 m/km2. Vislielākais tas ir Lielupes kreisā krasta pieteku baseinos Zemgales līdzenumā, kā arī Ventas kreisā krasta pieteku baseinos Rietumkursas augstienes austrumu nogāzē, kur tas pārsniedz 800 m/km2. Lielākā Latvijas upe ir Daugava, kuras garums Latvijas teritorijā ir 352 km (kopā 1005 km), bet baseins - 24,7 tūkst. km2. Latvijā ir vairāk nekā 3000 ezeru un mākslīgo ūdenstilpju, kuru platība ir 0,01 km2 vai lielāka. Ūdenstilpes aizņem 1149 km2 jeb 1,7% Latvijas teritorijas. Visvairāk ezeru atrodas Latgales augstienē, kur atrodas vairāk nekā 40% Latvijas ezeru un ezerainums sasniedz 6%. Lielākais Latvijas ezers pēc platības ir Lubāns (80,7 ha pēc regulēšanas), dziļākais - Drīdzis (65,1 m).
No wiki
Derīgo izrakteņu teritoriālo izvietojumu nosaka ģeoloģiskā uzbūve. Izmantotos derīgos izrakteņus pēc to izplatības biežuma dala divās grupās. Ierobežotas izplatības derīgie izrakteņi veidojušies pirmskvartāra nogulumiežos. Tie ir kaļķakmens, dolomīts, māls un kvarca smilts. To izmantošanu ierobežo izplatība nelielā Latvijas teritorijas daļā (piemēram, kaļķakmens atrodams tikai Latvijas dienvidos un dienvidrietumos) un ieguves iespējas. Augstienēs virs šiem iežiem atrodas 20—170 m biezs kvartāra nogulumu slānis, bet zemienēs ieguvi traucē augstais gruntsūdens līmenis.
…
