5.Vielu izvadīšana ( ekskrēcija).
Augiem vielu izvadīšana notiek difūzijas ceļā. Caur atvārsnītēm izdalās skābeklis, ogļskābā gāze, ūdens. Dažiem augiem kaitīgie vielmaiņas galaprodukti savienojas ar sāļiem un uzkrājas auga daļās, kuras rudenī atmirst.
Dzīvniekiem. Sāļūdenī dzīvojošiem vienšūņiem, sūkļiem, zarndobumainiem nevajadzīgās vielas tiek izvadītas difūzijas ceļā. Saldūdenī dzīvojošiem vienšūņiem ir pulsējošās vakuolas, kas izvada lieko ūdeni un vielmaiņas galaproduktus. Augstāk attīstītiem dzīvniekiem ir īpaši izvadorgāni. Plakantārpiem tie ir protonefrīdiji ( zaroti izvadkanāli, kuru izvadporas atrodas uz ķermeņa virsmas). Posmtārpiem ir nefrīdiji ( kanāli, kas sākas ar piltuvi un noslēdzas ar izvadporu uz ķermeņa virsmas).Vēžiem izvadorgāni ir zaļie dziedzeri ( katram ir pūšļveida rezervuārs un izvadkanāls). Kukaiņiem un zirnekļiem ir Malpīgija vadi. Gliemjiem izvadorgāni ir vienkāršas nieres. Mugurkauliniekiem ir nieres.
Daudzi organismi izdala bioloģiski aktīvas vielas:
antibiotikas – izdala pelējuma sēnes un dažas augsnes baktērijas. To atklāja 1928. gadā angļu zinātnieks Flemings. Antibiotikas kavē mikrobu apvalka veidošanos vai traucē olbaltumvielu sintēzi. Lieto baktēriju izraisītu slimību ārstēšanā ( piem: plaušu karsonis)
fitoncīdus – tos izdala gandrīz visi augi. Tiem piemīt spēja iznīcināt vai nomākt baktērijas, sēnes, vienšūņus, ērces un kukaiņus. Daudz fitoncīdu ir ķiplokos, sīpolos, ievu, priežu citrusaugu sulā. Tos izmanto medicīnā, veterinārijā, pārtikas rūpniecībā konservēšanai un cīņā ar augu kaitēkļiem un slimībām.
feromonus – ir dzīvnieku izdalītās vielas, kuras ietekmē citu sugas īpatņu uzvedību un fizioloģisko stāvokli. Tie kalpo teritorijas iezīmēšanai, pretējā dzimuma pārstāvju pievilināšanai un trauksmes ierosināšanai. Tos cilvēki izmanto bioloģiskai cīņai ar kaitēkļiem, izveidojot kukaiņu lamatas.
repelentus – vielas, kuras atbaida dažādus dzīvniekus. Tos izdala gan augi, gan dzīvnieki. Piemēram: vaivariņi un biškrēsliņu repelenti atbaida odus. Ir radīti sintētiskie repelenti, kurus izmanto cīņai ar asinssūcējiem kukaiņiem, kukaiņiem lauksaimniecības kaitēkļiem, ķirmjiem, kuri bojā mēbeles.
6. Nervu sistēma.
Zarndobumaiņiem ir tīklveida jeb difūzā nervu sistēma. Posmtārpiem, posmkājiem, gliemjiem ir ganglijveida jeb mezglveida nervu sistēma. Mugurkauliniekiem cauruļveida nervu sistēma.( sastāv no centrālās un perifērās nervu sistēmas.)
…
