Māra, Laima, Dēkla, Kārta. Tās mēdz dēvēt par htoniskajām dievībām. Htoniskās dievības reprezentē pirmatnējos tumšos spēkus, kas ir haotiski un var darīt kā labu, tā arī ļaunumu. Šīs dievības dēvē arī par likteņdievībām, jo tās atbild par cilvēku dzimšanu, mūžu, miršanu un atdzimšanu. Kritiskos brīžos tās vienmēr ir ar cilvēku. Tās arī ir mājlopu aizgādnes. Dievību varas zīme ir zelta rīkste un zelta valgi. Tiek uzskatīts, ka ar zelta valgiem tās apstādina negaisu. Sievišķās dievības ir saistītas arī ar auglību. Auglību simbolizē josta, nesdogs, villaine un sagša, kā arī atslēga. Atslēga nozīmē atbrīvošanu. Ar rituāliem bija saistīta īpaša Māras pinka. Māras zīme- mati. Ceturtdienās neķemmējās un bija jāatstāj matu kušķis, lai tur varētu dzīvot Māra. Ar Māru bija saistīta arī Māras baznīca. Tā bija vieta pie ūdens, kur notika krustabu rituāls. Liktendievību dzīvnieki bija govs, aita, vista, vabole, līdaka, čūska un krupis. Dievības varēja parādīties šo dzīvnieku izskatā. Cilvēkiem tās rādījās kā vecas sievietes vai jaunas meitenes. Atkarībā no tā, kur liktendievības tika redzētas, veidojas veidojās turpmākais cilvēka liktenis. Labvēlīgā zīme bija, ja dievība atradās kalnā, kokā, laukā, pie/uz tīra ūdens. Nelabvēlīga- dievība stāv ūdenī, purvā ielejā vai tumsā, vērmeļu krumājā. Tika uzzskatīts, ka dievības guļ tumšā istabas kaktā vai zem sliekšņa. Dievībām ziedoja kritiskās situācijās: slimības gadījumā, kāzās un dzemdībās vai pateicoties. Visbiežāk ziedoja vistu, cūku, sivenu, aitu, medu, alu. Dzemdībās ziedoja zelta naudu. Tika uzskatīts, ka jebkura uguns iekuršana ir dievības piesaukšana. Liktens dievības piedalās arī iniciācijas rituālos, kur reprezentā māti, kas jauneklim ir jāuzvar. Uzskatīja, ka dievības ārstē, īpaši palīdzot pret čūsku kodumiem un ārstē lūzumus. Likteņdievības bija bāreņu aizstāves. Māra skaita.
Informācija: Janīna Kursīte, Arveds Brastiņš, Haralds Biezais, Pēteris Smits, L.Adamovičs, Straubergs, Kokare, Kalniņš.
Gari rūpējas par māju, dārzu, lauku un mājlopiem. Auglību veicinošie gari vairāk bija pieķērušies vīriešiem nekā sievietēm. Šie gari varēja parādīties mājas saimnieka izskatā. Auglību veicināja Mājas kungs( Bēlis, Ašgalvis, Ļuļķis, Cepļa dievs). Viņš dzīvoja aizkrāsnē, pirtī, rijā vai arī kokā netālu no mājas.
Kāsītis- uguns dievs, kas dzīvoja pavardā. Viņš bija ļoti atriebīgs. Ja viņam katrā ēdienreizē neziedoja pirmo kumosu, ja ugunī meta saslaukas vai ja spļāva, tad Kāsītis izraisīja ugunsgrēku.
Kauķis nes mājās svētību.
Pūķis parādās kā uguns kamols vai kā slota ar ugunīgu galvu. Vairo mantu.
1.Ar mirušo kultu saistīti gari
Tie ir veļi, bet tos sauca arī par iļģi, pauri, urguči, lēļi, vecīši, ķekatas. Šos garus baro veļu laikā, lai viņi rūpējas par augu saknītēm. Veļus baroja dzimtas vecākais vīrietis. Veļiem klāja galdu rijā. Veļi parādījās kā balti miglas kamoli.…
