Itālijas ekonomiskās attīstības īpatnības pēckara periodā un mūsdienu perspektīvas

Inflācijas līmenis Itālijā iekļaujas EMS izstrādātajās normās, kas ir liels sasniegums, ņemot vērā, ka vēsturiski inflācija vienmēr ir bijusi Itālijas problēma. 2000. gadā inflācija galvenokārt pieauga pateicoties naftas cenas palielināšanās dēļ un dolārā nostiprināšanās pret eiro dēļ. 2002. gadā inflāciju paaugstināja eiro ieviešana.16
Itālijas priekšrocības investīciju piesaistē ir stratēģiskais izvietojums, labvēlīga vide mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un sakārtota infrastruktūra ziemeļu reģionos. Itālija atpaliek no savām lielākajām kaimiņvalstīm un konkurentēm investīciju piesaistīšanas ziņā. Tomēr katru gadu tām ir tendence pieaugt. Problēmu atkal rada dienvidu reģioni, jo lielākā investīciju daļa nonāk tikai ziemeļu reģionos. Galvenās investētās nozares ir rūpniecība (ķīmiskā, farmācijas, elektroniskā), tirdzniecība un finansu sektors. Galvenie investori ir Francija, Vācija, Lielbritānija un ASV.17
2006. gadā Itālija bija 8. lielākā eksportētāj valsts pasaulē un 4. vietā Eiropā. Tās tirdzniecības bilance ir pozitīva. Itālija eksportē mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības produkciju, tekstilizstrādājumus, apavus, ķimikālijas, pārtiku, celtniecības materiālus, biroju tehniku, pārtikas rūpniecības produkciju. Importē galvenokārt izejvielas un kurināmo.18
…