Itāļu aktrise Anna Manjāni dzimusi Romā 1908.g. 07.03. Jau pusaudžu gados viņā parādījās talants uz dramatisko mākslu, tādēļ viņu uzņēma akadēmijā bez iestājeksāmeniem. Pēc akadēmijas beigšanas Anna Manjāni sāka spēlēt dažādās teātra trupās.
Kino viņai patika, taču pagaidām viņai deva epizodiskas rak¬sturlomas. Fedors Oceps, kas viņu uzņēma filmā "Kņaze Tarakanova" (1938), teica: "Nē, ar tādu seju tu nekļūsi par kinoaktrisi. Palū¬kojies uz savu degunu! Arī gaisma uz tavas sejas neuzklājas: tu visa esi greiza, asimetriska." Anna to zināja, taču nezaudēja drosmi.
Patiesu triumfu un popularitāti tautā viņai atnesa estrādes sezona, kad Anna Ganduzio trupā spēlēja pārī ar pazīstamo komiķi Toto. Tieši tur - revijā - dzima tas tautas varones tēls, kuru drīz pēc tam aktrise atveidoja uz ekrāna.
Tieši viņu, Annu Manjāni, režisors Viskonti gatavojās filmēt savā pirmajā kinolentē, bet nenofilmēja, jo Anna gaidīja bērnu. 1942. gada 23. oktobrī viņai piedzima dēls Luka. Kad otrā pasaules kara beigās Viskonti vajāja fašisti, Manjāni viņu slēpa savā mājā un "drebēja no bailēm". To atzina viņa pati, tiesa, stipri vēlāk.
1943. un 1944. gadā Manjāni tēloja sešās filmās, no tām īpaši jāatzīmē divas: M. Bonnara "Zieds acu priekšā un Mario Matoli "Pēdējais karuselis".
1944. gada 18. februārī Manjāni un Toto spēlēja jaunā revijā "Ko tu gan iedomājies?". Pēc amerikāņu ienākšanas Romā Anna Man¬jāni dziedāja skečā satīriskas kuplejas. Parodijas pilnībā balstījās uz aktrises talantīgā, virtuozā izpildījuma. Publika bija sajūsmā. Bija piepildījies Annas sapnis: viņa kļuva par itāļu mīluli.
...Reiz pie aktrises atnāca jauns cilvēks un nosauca savu vārdu: Roberto Rosellīni. Viņš Annai piedāvāja galveno sieviešu lomu filmā "Roma - atklāta pilsēta". Filma kļuva par neoreālisma karogu. Tad pat sākās viņu mīlas sakars, kas ilga vairākus gadus un beidzās tikpat bēdīgi, kā bija beigušies visi Annas Manjāni romāni.
"Roma - atklāta pilsēta" guva fenomenālus panākumus un Annu Manjāni ierindoja starp pasaules kinozvaigznēm.
Laika posms starp "Roma - atklāta pilsēta" un "Visskaistākā" (rež. Lukīno Viskonti, 1951. g.) ir Annas Manjāni radošās darbības ziedu laiks. Sešos gados aktrise tēloja piecpadsmit filmās, sasniedza meistarības virsotnes un radošu briedumu. Alberta Latuadas "Ban¬dīts" (1946), Luidži Dzampas "Deputāte Andželīna" (1947) un Mario Kamerīni traģikomēdija "Sapņi ceļā" (1948) kļuva par ievērojamām kinoreālisma zīmēm.
…
