Ziņas par Pitagora dzīvi ir ļoti nepilnīgas un tuvojas leģendām. Ir zināms, ka viņš piedzimis Samas salā, kas atrodas Egejas jūrā. Jaunībā ilgus gadus dzīvojis Ēģiptē, iepazinies ar tur uzkrātajām gudrībām, īpaši matemātiku. Pēc tam aizceļojis uz Babiloniju, kur pavadījis 12 gadus, nodarbojoties ne tikai ar matemātiku, bet arī ar astronomiju. Tad (530.gadā) atgriezies dzimtenē, bet ilgi tur neuzkavējies, devies uz grieķu kolonistu pilsētu Krotonu Itālijā.
Krotonā Pitagors nodibināja savu skolu, kas bija diezgan īpatnēja. Katrs jaunietis, ko tajā uzņēma, kļuva par slepenas biedrības locekli. Šajā skolā-biedrībā, kas vienlaikus bija arī politiska partija un reliģiska brālība, līdztekus matemātikai un astronomijai apguva arī filozofiju un politiku. Skolā varēja iekļūt tikai harmoniski attīstīti jaunieši. Spēks, ātrums, prāts, izturība, spēja uzupurēties idejas labā - lūk, īpašības, kas tika izvirzītas Pitagora skolniekiem. Pastāvējis arī piecu gadu klusēšanas zvērests. Pazīšanās zīme bijusi pentagramma - daudzstūris, kas veidojas, novelkot regulāra piecstūra diagonāles.
Taču stingrie noteikumi nav atbaidījuši, bet, gluži otrādi, piesaistījuši daudz spējīgu cilvēku. Mācību laikā pārrunāja Zemes uzbūvi, lietu izkārtojumu dabā. Galvenais priekšmets, protams, bija matemātika, kurai Pitagors piedēvēja pasaules pārvaldītājas lomu. Skolā valdīja ideālistiska skaitļu mistika, veidojās sengrieķu filozofijas virziens - pitagorisms. Tika pētīta skaitļu proporcionalitāte, simetrija un citas īpašības, skaņu akorda konsonanse saistībā ar stīgas garumam atbilstošiem skaitļiem. Pitagorieši uzskatīja, ka skaitļu attiecības esot kosmosa harmonijas avots, bet kosmoss - fizikāla, ģeometriska un akustiska vienība. Pat tādus jēdzienus kā “draudzība”, “taisnīgums”, “prieks” raksturoja ar skaitļiem.
Kad Pitagoram jautāts, kas ir draugs, viņš atbildējis:”Draugs - tas esmu otrs es, bet draudzība ir skaitļu 220 un 284 attiecība.”
Pamatojums ir šāds.Pitagorieši divus skaitļus A un B sauca par draudzīgiem, ja skaitļa A dalītāju summa ir vienāda ar skaitli B un, otrādi, ja skaitļa B dalītāju summa ir vienāda ar skaitli A.
Sevišķi iecienīti bija atsevišķi skaitļi. Piemēram, pitagorieši ievēroja, ka trīs stīgas dod skanīgu akordu, ja to garumu attiecība ir 3:4:6. Šādu attiecību novēroja arī citos gadījumos: kuba skaldņu, virsotņu un šķautņu skaitu attiecība ir 6:8:12 jeb saīsināti 3:4:6; ap vienu punktu plaknē var novietot 3 regulārus sešstūrus, 4 regulārus četrstūrus, 6 regulārus trijstūrus. Mistiskas īpašības tika piešķirtas skaitlim 7.
Pēc Pitagora uzskatiem, arī dvēsele ir skaitlis, kas pāriet no cilvēka cilvēkā.
Jāatzīst, ka skaitļu mistika traucēja matemātikas tālāko attīstību. Pitagors uzskatīja, ka visu uz pasaules var izskaidrot ar veseliem skaitļiem, taču tieši Pitagora skolā tika atklāta nesamērojamu lielumu eksistence (kvadrāta diagonāles nesamērojamība ar tā malu). Pats Pitagors mistisko aizspriedumu dēļ neizpauda, ka ir atklājis iracionālos skaitļus.
Pitagors saviem skolēniem un draugiem sniedza arī dažādas pamācības. Lūk, dažas no tām.
-Nedari to, ko tu nezini. Bet iemācies visu, kas jāzina, un tad tev būs mierīga dzīve.
-Nesēdiet uz spilvena(t.i.,neapmierinieties ar sasniegto).…
