Izdevējdarbība un grāmatniecība. Viens no noteicošajiem rādītājiem, kas raksturo kādas valsts kultūras līmeni, ir šajā valstī izdoto grāmatu skaits. Iespiesto grāmatu skaita ziņā Latvija bija ierindojusies otrajā vietā Eiropā aiz Dānijas. 30.gados Latvijā uz katriem 100 000 iedzīvotāju katru gadu tika izdotas 82 grāmatas. Grāmatām izmantoja tikai Latvijā – Līgatnē un Jaunciemā ražotu papīru. 20.-30.gados Līgatnē bija tā laika modernākās iekārtas. Rūpnīca bija viena no izcilākajām smalkā papīra ražotnēm Eiropā.
Jaunās valsts izglītības sistēmai bija nepieciešamas daudzas mācību grāmatas, jo līdz šim Latvijas vēsturē nekad vēl nebija bijusi iespēja iegūt augstāko izglītību latviešu valodā. Visas vajadzīgās grāmatas bija steidzami jāraksta, jātulko. No 1919.g. līdz 1929.gadam tika izdotas 2284 mācību grāmatas latviešu valodā, bet pavisam to bija tik, cik visos iepriekšējos 330 gados kopā.
Neatkarības gados izveidojās jauni apgādi un aktīvāk sāka strādāt tie, kas bija dibināti iepriekš. Tāds bija Anša Gulbja apgāds. No 1927.gada šis apgāds sāka realizēt vienu no nozīmīgākajiem kultūras projektiem – Konversācijas vārdnīcas izdošanu. Universālā vārdnīca iznāca 21 sējumā. Tās metiens pakāpeniski samazinājās - 1927.g. izdeva 15 tūkst., 1938.-1940. – 9 tūkst. Vārdnīca netika pabeigta.
Ļoti augstā poligrāfiskā līmenī darbojās profesora un grafiķa Riharda Zariņa izveidotā Valstspapīru spiestuve, kas vēlāk kļuva par „Paraugtipogrāfiju”, un akciju sabiedrība „Rota” (vēlākā „Cīņa”). No 1935.gada Valstspapīru spiestuves vadītājs bija izcilais mākslinieks Ludolfs Liberts. Viņš valsts labākajai poligrāfijas produkcijai spēja piešķirt augstu, izsmalcināti estētisku līmeni.
Mūsdienās ir atjaunota un savā vēsturiskajā vietā turpina darboties toreiz lielākā un privātā grāmatniecības akciju sabiedrība „Valters un Rapa”. Jau 1912.gadā to nodibināja Jānis Rapa (1885-1941) un Arturs Valters (1870-1924). …
