Jāņa Ziemeļnieka dzejas analīze

TĒLI
Vientulība
CITĀTS
„Vientulība”
Sirds pēkšņi dzird caur smiekliem it kā raudas
Un trīcot jūt, ka zālē ienāk kāds.
Liriskais Es it kā sajūt pēkšņu atsvešinātību, vientulību, kaut arī apkārtējā vide par to neliecina, un apstākļi rāda pretējo, tomēr cilvēka iekšējās izjūtas ir dalītas, katram citas un atšķirīgas, kas iespējams rada izmisuma radītu vientulību, tukšumu.
„Svešinieks”
Man nav vairs tēva, mātes, māsas, brāļu.
(..)
Jūs vārdu lietojat, kas manām ausīm svešs.
Es mīlu mākoņus.. Tos daiļos mākoņus, kas debess bezgalībā slīd.
Arī šajā dzejolī liriskais Es ļoti spilgti parāda, ka neiederas sabiedrībā, ka viss tuvais ir zaudēts vēl neiepazīts. Šajā dzejolī vēl spilgtāk iezīmējas atsvešinātība no pasaules, un vienīgais patvērums no vientulības- debess, kur katrs var rast savu patiesību, savu pasauli.…