Kāpēc 20.gs. 60 gados ierobežoja un aizliedza Jāņu svinēšanu? Kā aizliegumi reāli izpaudās?
60. gados Jāņu dienas svinēšanu tā laika vadošie politiskie spēki uzskatīja par esošai situācijai nepieņemamiem, padomju tradīcijām kaitīgu un arhaisku. Vienīgi šo svētku aizliegšana un to kaitīguma pierādīšana varēja padomju cilvēku padarīt gudrāku, izglītotāku un „pārāku pār buržuāzisko pagānu”.
„Viena no tādām dzīvām pagātnes paliekām Latvijā ir „Līgo diena”, ko atzīmē 24.jūnijā. „Līgo dienas” svinēšanu nevar uzskatīt par progresīvu tradīciju, jo tās izcelsme ir pagāniska un ekspluatatoriska, tātad partijas un valsts plašs atbalsts tādiem svētkiem nozīmētu piekāpšanos atpalikušiem elementiem” (LM)
Šie svētki tika visādi noniecināti, nepatiesi izskaidroti un interpretēti par labu tā laika ideoloģijai, salīdzināti ar padomju jaukajām tradīcijām, kas varētu aizstāt šos svētkus. Atradās cilvēki, kuri bija ar mieru pat „zinātniski” pierādīt, ka šie ir tikai dzērāju, no dzīves atpalikušo, reakcionāru un nacionālistu svētki.
Reāli šie aizliegumi izpaudās sekojoši:
- Nopietni tika cenzēta literatūra, tajā nedrīkstēja būt Jāņu dienas motīvi vai kā citādi tie pieminēti. No darba tika atlaisti cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ to nebija ievērojuši.
- Tradicionālās teātra izrādes, kurās bija šo svētku svinēšana, bija jāpārveido, svētku skati jāizņem.
- Tradicionālās līgo dienas dainas tika aizstātas ar padomju ideoloģijai tuvākām
„Ivans Jānim roku devis,
Aicināja sērst pie sevis.
Līgotāji apkārt stāja,
Abus reizē godināja.”
Bez tam Jāņu diena tika izņemta no svinamo dienu saraksta, tā kļūst par parast darba dienu. Vissmieklīgāk šo svētku izskaušana izpaudās ar dažādu lietu pārdēvēšanu, jāņogas drīkstēja saukt par sarkanajām upenēm, tautā tās iesauca par pelšenēm, par godu tā laika partijas līderim Pelšem.
…
