Latvijas pirmais Valsts Prezidents Jānis Čakste dzimis Zemgalē, Lielsesavas (toreiz Sodu-Sesavas) pagastā “Čakstu-Zirņu” mājās 1859. Gada 14. Septembrī kā savu vecāku trešais bērns: Vecākais bijis dēls Jānis, kas dzimšanas gadā miris, tad meita Marija, dzim. 1856. g., un beidzot jaunākā meita Otīlija, dzimusi 1865. g. Jāni Čaksti kristījis Sesavas baznīcā mācītājs Foigts, un par krusttēvu bijis mātes brālis Jēkabs Narunovskis.
Čakstu mājas kā kādreizējās kroņa mājas piederēja Čakstu dzimtai no senseniem laikiem. Gandrīz bez pārtraukuma te noritēja Čakstu ģimenes dzīve no auguma augumā. Tikai uz kādu laiku viņās bija ienākusi un saimniekojusi kāda cita ģimene. Tas noticis mūs ēras pirmā Valsts Prezidenta vectēva Krišjāņa jaunībā (dzim. 1793. g.), kad tas, mājas no sava tēva Jāņa mantošanas kārtā saņemdams nepilngadīgs būdams, bijis spiest pārcelties uz Lielsesavu par rijkuri. Lielsesavas muižā dzīvodams, Krišjānis nelicies mierā, kamēr nebija atdabūjis savās rokās tēva mājas.
Krišjānis bija īsts darba vīrs, norūdīts un ciets. Neievērodams tanīs laikos tik ļoti izdaudzinātos spokus un spokošanos, viņš allaž gājis viens pats rija gulēt, kad tur bijusi labība. Valoda tam bijusi īsa un noteikta, izturēšanās — pastāvīga un nepadevīga.
Jāņa Čakstes vecāki ar retu čaklību nodevušies savas saimniecības izkopšanai un paplašināšanai. Ar laiku Čakstu māju saimniecība uzņēmīgos īpašniekus nav vairs apmierinājusi. Viņiem radušies līdzekļi un inventārs rentēt Bērsteles muižu, turēt vējdzirnavas un ķieģeļcepli. 1871. g. Krišjānis Čakste nopircis par īpašumu Vecsvirlaukas pagastā (tagad Salgales, agrāk Emburgas pagasts) diezgan lielās “Auču” mājas, bet pēc 10 — 15 gadiem Auči pārvērtās par labi iekoptām mājām. Še jāatzīmē, ka prezidenta tēvs pirmais šajā apkārtnē nopircis kuļmašīnu un vispār sava saimniecībā agri sācis pielietot dažādas mašīnas.…
